Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde 17. oktobra sēdē, atsaucoties uz Zolitūdes lielveikala ēkas sabrukšanas traģēdijas tuvojošos desmitgadi, pārrunāja šā notikuma atskaņas un to, kas būvniecības procesa organizācijā desmit gadu laikā ir mainīts un uzlabots, lai līdzīgas nelaimes neatkārtotos. Tāpat valde uzklausīja atskaiti par Būvindustrijas lielās balvas ceremonijas norisi, kā arī pārrunāja Eiropas Civilo inženieru padomes (ECCE) konferences gaitu Viļņā šā gada 5.–7. oktobrī.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sagruva lielveikala Maxima ēka. Drīz būs tieši desmit gadu, kopš notika šī traģēdija, un LBS valde ikmēneša sēdē pārrunāja, vai un kas šai laikā nozarē ir mainījies.
LBS izpilddirektors Ilmārs Leikums informēja valdi, ka domnīca Providus gatavo pētījumu par Zolitūdes traģiskajiem notikumiem, un darba procesā pirms kāda laika Providus tikās arī ar LBS pārstāvjiem, uzklausot viedokļus.
Tēma valdē raisīja plašu diskusiju, kurā piedalījās arī vairāki pieaicinātie eksperti.
Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas (LBPA) valdes loceklis Normunds Tirāns norādīja, ka vēl tagad, 10 gadu pēc traģiskajiem notikumiem, joprojām nav skaidrs būvniecības procesa dalībnieku atbildības sadalījums. Savukārt pēc tiesas sprieduma nolasīšanas pat iestājies zināms atslābums, kas nav pareizi. Visa atbildība tiek uzlikta būvspeciālistiem, fiziskām personām, savukārt juridiskas personas vispār ne par ko neatbild. Pēc traģēdijas ir nostiprinājies formālisms, ir pārbirokratizēta kārtība, bet nav sistēmas, kas izmeklētu šādu avāriju cēloņus, norādīja N. Tirāns, uzsverot, ka būtu jāsaprot, par ko atbild būvuzraugs, par ko autoruzraugi, par ko citi eksperti.
LBPA valdes priekšsēdētājs Kaspars Kurtišs pieminēja faktu, ka ir atrasts viens vainīgais, bet sabiedrībai joprojām nav izkaidrots attaisnojošā sprieduma saturs un tas, kāpēc attaisnoti tie, kuri ir attaisnoti. Tai pašā laikā daudzās lielajās būvkompānijās veikli sakārtoti administratīvie jautājumi, nosakot, ka jāprasa arvien vairāk saskaņojumu tieši no būvkonstruktora.
LBS valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits, piekrītot, ka sabiedrība ir tikusi par maz informēta par spriedumu, pauda viedokli, ka, viņaprāt, ka ir diezgan skaidri aprakstīts, par ko atbild būvuzraugs, par ko autoruzraugs, būvdarbu vadītājs u.c. būvniecības dalībnieki, tikai dabā šī atbildība nav precizēta, un tās traktējums ir visai brīvs un bieži vien individuāls.
K. Kurtišs uzsvēra – jautājums ir arī par pasūtītāja atbildību, kuras faktiski nav, un arī projekta ekspertīze faktiski ir pasūtītāja instruments. K. Kurtišs norādīja, ka ir vairāk jārunā par pasūtītāja līdzatbildību un kā finanšu turētāja spēju ietekmēt visu būvniecības procesu, kam piekrita arī N. Tirāns, paužot satraukumu par to, ka visa atbildība šobrīd tiek uzkrauta būvspeciālistiem, fiziskām personām – tas neesot samērīgi.
I. Leikums kā pozitīvo pusi atzīmēja faktu, ka ekspertīze tomēr ir ir uzlabota un kļuvusi sakārtota, atbildības jomas ir saprotami sadalītas, taču reāli dzīvē ekspertīze bieži pārvēršas neefektīvā sarunā – diskutējot par to, kā nu kuram subjektīvi liekas, kurš vairāk atradīs, kur piekasīties.
LBS valdes loceklis Aldis Grasmanis norādīja, ka tā tik tiešām ir sistēmiska kļūda, ka tik lielā traģēdijā par vainīgu atzīts viens pats cilvēks. Viņaprāt, te ir jautājums par personāla atbildību, kas saglabājusies no padomju laikiem – tolaik organizācijas un valsti nedrīkstēja vainot, bija jāvaino konkrēts cilvēks, un tas mums ir palicis mantojumā. Arī objektu tāmēšana ir diezgan greizs process. Pēc A. Grasmaņa domām, projektu kontroles kvalitāte ir pakāpi augstāka, nekā tā bija Zolitūdes laikā, kontroles, un vidējais ekspertīzes līmenis ir būtiski paaugstinājies. Te runa nav par tiem speciālistiem, kuri labi un atbildīgi projektēja gan tolaik, gan tāpat projektē tagad. Lielākā problēma saistīta ar iepirkumiem, zemākās cenas kritērijam, kuri joprojām dominē – ar zemāko cenu iepirkumu tiek čakarēta nozare un arī pasūtītājs, uzsver A. Grasmanis.
Ugunsdrošības eksperts Igors Ponomarjovs uzsvēra, ka spēles noteikumus daudzās jomās diktē pasūtītājs, kurš ieintersēts zemākā cenā, un tas, protams, ietekmē kvalitāti. Viņaprāt, nozarē trūkst labu projektu koordinatoru, projektus nereti vada cilvēki, kam trūkst atbilstošu zināšanu.
Būvinženieris Alberts Krols savukārt norādīja, ka notiekošajā diskusijā nedzirdot atbildi uz jautājumu, kādi būvnormatīvi ir radīti, lai novērstu tādus negadījumus kā Zolitūdē. Viņaprāt, ir vairāk jārunā par to, kas jāmaina būvnormatīvos, lai mainītu situāciju, un viņš izteica cerību, ka diskusija turpināsies, lai nonāktu pie racionāla lēmuma.
R. Eizenšmits A. Krola rosinājumu komentēja ar piebildi, ka nekad un nekur pasaulē nebūs tāds būvnormatīvs, kas pilnībā novērsīs dažādus negadījumus, jo tādi būvniecībā notiek, vienmēr ir notikuši un diemžēl notiks nākotnē – tā notiek arī valstīs ar ļoti sakārtotu normatīvo sistēmu.
LBS valdes priekšsēdētāja 1. vietniece Helēna Endriksone, atsaucoties uz K. Kurtiša un N. Tirāna sēdes sākumā pausto, norādīja uz nozarē pastāvošo problēmu, ka atbildība tiek prasīta no fiziskas personas, būvniecības dalībnieka, būvuzrauga, projektētāja, eksperta utt., bet jājautā, kur tad paliek firmas, uzņēmumi? Un šajā gadījumā ir būtiska arī pasūtītāja atbildība. «Kad Zolitūdes lielveikala arhitektam savulaik jautāja, kā varēja notikt, ka virs veikala uz jumta turpinās būvdarbi laikā, kad veikals jau dabojas, arhitekta atbilde bija skaidra – pasūtītājs tā gribēja. Te ir arī otra problēmas puse – pasūtītājs tā gribēja, bet būvvalde bija tā, kas saskaņoja. Un pasūtītājs diktēja noteikumus. Tagad, kad notiek izmeklēšana un izvērtēšana, pasūtītājs ir nogājis kaut kur tālu malā. Te ir viens no lielajiem jautājumiem – kur ir pasūtītāja atbildība?» uzsver H. Endriksone.
Rezumējot ieilgušo diskusiju, N. Tirāns rosināja sīki un detalizēti rakstveidā apkopot un fiksēt reālo situāciju par atbildības sadalījumu, un tālāk jau šo informāciju varētu papildināt paši būvprocesa dalībnieki, lai pēc tam jau tuprinātu produktīvāku un ar faktiem pamatotu sarunu par pasūtītāja iesaisti, par juridiskā personas atbildības precizēšanu, lai nepadarītu būvspeciālistu par grēkāzi jebkurā situācijā.
R. Eizenšmits pauda piekrišanu, piebilstot, ka būvkomersatnu atbildības jautājumu varētu virzīt arī izskatīšanai Latvijas Būvniecības padomē. Atsaucoties uz N. Tirāna rosinājumu, R. Eizenšmits paziņoja, ka LBS varētu palīdzēt noorganiozēt komandu darba grupai, kurā būtu pārstāvēts būvuzraugs, būvdarbu vadītājs u.c. būvspeciālisti, kas precizētu atbildības jautājumus, sakārtotu esošo atbildības jomu un papildinātu to par pasūtītāju, juridisko personu iesaisti.
LBS valdes sēdes turpinājumā apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva vadītāja Nelda Elsiņa valdei demonstrēja prezentāciju par apbalvojuma svinīgo ceremoniju, kas notika 3. oktobrī VEF Kultūras pilī. N. Elsiņa bija apkopojusi šā gada apbalvojuma satistiku, kā arī vērtētāju, atbalstītāju, dalībnieku atsauksmes, kritiku un priekšlikumus turpmākam darbam par to, kas saglabājams, kas maināms. Jāpiebilst, ka plašāks atskats uz svinīgo apbalvojuma pasākumu, pilns laureātu saraksts, kā arī fotogalerija pieejama LBS mājas lapā, kā arī žurnāla Būvinženieris oktobra numurā, kas tuvāko dienu laikā nonāks pie lasītājiem.
Valde īsumā pārrunāja arī nākamā gada ceremonijas iespējamos scenārijus, kā arī tās norises iespējamos datumus, kas varētu būt mazliet vēlāki nekā šogad ar mērķi atvēlēt vairāk laika pretendentu vērtēšanai. Valdes kopējais novērtējums par šā gada Būvindustrijas lielās balvas organizāciju un norisi ir ar lielu plus zīmi – paveikts milzīgs darbs. Kā uzsvēra H. Endriksone, šī skaistā tradīcija nešaubīgi ir jāturpina, tā ir jāattīsta, jāuzlabo. Svētki nozarei ir nepieciešami, un ir jāpasaka paldies mūsu cilvēkiem, viņa norādīja.
H. Endriksone īsumā informēja LBS valdi par Eiropas Civilo inženieru padomes (ECCE) 77. konferences norisi Viļņā šā gada 5.–7.oktobrī. Konferences tēma bija modernā būvniecība, materiāli un tehnoloģijas, un tā pēc H. Endriksones vērtējuma bija sarīkota ļoti augstā līmenī. ECCE konferences dalībnieki arī tikuši informēti par nākamgad gaidāmo LBS simtgadi. Kā jau esam ziņojuši, nākamā gada maijā Rīgā tiks organizēta ECCE asambleja, kas notiks kopsolī ar LBS simtgades kulminācijas pasākumu – starptautisko konferenci, kas notiks Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju centrā Domus Auditorialis.
Valdes sēdes dažādu jautājumu sadaļā R. Eizenšmits ziņoja par 5. oktobrī notikušo Latvijas Būvniecības padomes sēdi, kurā piedalījās arī jaunais ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš izrādījis ieintersētību iesaistīties un politiskā līmenī risināt nozares aktuālās problēmas.
R. Eizenšmits arī atgādināja par ceturtdien, 19. oktobrī plānoto LBS biedru diskusiju par aktuāliem un sasāpējušiem nozares jautājumiem, par kuru ir liela savienības biedru interese, un ir saņemts daudz jautājumu, kurus darba kārtībā plānots pārrunāt.
