Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde uz pirmo 2024. gada sēdi pulcējās 16. janvārī. Valde uzklausīja informāciju par SIA LBS-Konsultants veikumu 2023. gadā, iepazinās ar izmaiņām Ministru kabineta (MK) 169. noteikumos par izmaiņām būvspeciālistu darbības jomā, kā arī apsprieda 22. martā plānotā LBS 35. kongresa norisi.
Sēdes ievadā LBS valdes priekšsēdētāja 1. vietniece un SIA LBS-Konsultants valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone informēja valdi par LBS-Konsultants darba rezultātiem 2023. gadā un plāniem 2024. gadā.
LBS-Konsultants 2023. gadā kopumā ir paveicis darbus par 566 593 eiro, kas ir 3,9 % pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu. Šī summa veidojusies no vairākām daļām jeb darbības jomām – pirmā ir izpildītie līgumdarbi – ekspertīzes, tehniskā apsekošana, projektu ekspertīzes u.c. –, un šai daļā paveikti 69 darbi par kopējo summu 289 467 eiro. Otra LBS-Konsultants joma ir semināri; 2023. gadā ir organizēti 140 semināru, kuros bijuši 4000 dalībnieku, un kopējā šai sadaļā apgūtā summa ir 275 674 eiro. H. Endriksone uzsvēra, ka semināru tēmu loks tradicionāli ir ļoti plašs – viss, kas ir svarīgs būvinženieriem, piemēram, eirokodi, koka konstrukcijas, būvdarbu žurnāli, būvniecības process, ugunsdrošība, darba aizsardzība, ceļu projektēšana u.c. 2024. gadā uzņēmuma plāns ir aktīvi turpināt būvspeciālistu apmācības un paplašināt apmācību bloku. Viena no būtiskām izmaiņām šajā gadā – visiem LBS-Konsultants izsniegtajiem dokumentiem tiek ieviests elektroniskais paraksts, lai process būtu pilnīgi korekts un pārskatāms.
Valdes sēdes turpinājumā LBS Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas (BSSI) galvenās administratores vietniece Santa Soida informēja par izmaiņām MK 169. noteikumos, kas saistītas ar izmaiņām būvspeciālistu darbības jomā u.c. Kā jau ir ziņots, no 2024. gada 1. janvāra ir spēkā regulējums, kas nosaka, ka būvdarbu būvuzraudzības specialitāte tiek pievienota būvdarbu vadīšanas specialitātei, saglabājot normatīvajā regulējumā esošo būvuzraudzības pienākumu un būvuzrauga lomu. Šo izmaiņu mērķis ir mazināt administratīvo un finansiālo slogu būvspeciālistiem, kā arī būvspeciālistu darbības sfēru sadrumstalotību būvniecības procesā.
Tādējādi turpmāk būvdarbu būvuzraudzību varēs veikt būvspeciālisti ar sertifikātu būvdarbu vadīšanā; tuvākajā laikā tiks arī precizēti būvdarbu vadīšanas specialitātes sfēru nosaukumi, nosaucot tās par būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību.
Noteikumos paredzētas arī dažādas citas izmaiņas, viena no būstiskām ir saisīta ar stingrāku būvspeciālistu eksāmenu kārtošanas kārtību. Kā paskaidroja S. Soida, līdz šim būvspeciālistiem, kuriem jākārto eksāmens, uzaicinājumus uz zināšanu pārbaudi izsūtīja sertifikācijas institūcija, un nereti bijušas situācijas, kad būvspeciālisti tūlīt pēc uzaicinājuma saņemšanas iesniedza darbnespējas jeb t.s. slimības lapas, turklāt darīja to vairākkārt, un esošie noteikumi pieļāva šādu darbību veikt faktiski neierobežotu laiku – jo bija nosacījums, ka, ja būvspeciālistam ir attaisnojoši iemesli, tie tiek ņemti vērā, un tiek noteikts nākamais eksāmena kārtošanas termiņš.Tā kā šādu lietu administrēšana un nebeidzama atkārtotu uzaicinājumu izsūtīšana ir ļoti darbietilpīgs process, tad, lai situāciju normalizētu, jaunajos MK noteikumu grozījumos noteikts ka eksāmens ir jānokārto ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā par tā kārtošanu. Ja sešu mēnešu laikā eksāmens nebūs nokārtots, tad, neraugoties arī uz vairākiem attaisnojošiem iemesliem, sertifikāts tiks apurēts līdz brīdim, kamēr būvspeciālists pārbaudījumu nokārtos.
S. Soida uzsvēra vēl vienu būtisku niansi, proti, sertifikācijas iestāde tikai pirmo reizi uzaicinās būvspeciālistu uz eksāmenu un noteiks tā laiku. “Ja būvspeciālists būs norādījis, ka norādītajā dienā un laikā nevar ierasties, tad turpmāk nevis sertifikācijas iestāde aicinās, uztrauksies, tērēs resursus un rezervēs mācību klasē vietu un datoru, bet gan paša būvspeciālista pienākums būs sekot līdzi, kad un kādos termiņos eksāmens ir jākārto. Ja tas netiks izdarīts, tad noteiktajā laikā pēc sešiem mēnešiem sertifikāts tiks apturēts,” brīdināja S. Soida.
Noteikumos paredzētas arī dažādas citas izmaiņas, piemēram, par sodiem par profesionāliem pārkāpumiem, tāpat arī ir noteikta soda mēru gradācija par konkrētiem pārkāpumiem u.c.
Tēma raisīja plašākas valdes diskusijas, piemēram, par sertifikātu numuru pārreģistrācijas birokrātiskām problēmām un dažādām iespējamām pārpratumu situācijām, ar kādām jau esot saskārušās atsevišķas būvvaldes.
LBS valdes loceklis Juris Mellēns informēja valdi par pirmā augstākās izglītības līmeņa studentu kvalifikācijas darbu aizstāvēšanu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātē (LBTU MVF).
J. Mellēns pastāstīja, ka pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Būvniecība bija divi absolventi, abi veiksmīgi aizstāvējās, katrs saņemot novērtējumu astoņi, un komisija abiem piešķīra būvdarbu vadītāja kvalifikāciju, kas atbilst 4. profesionālās kvalifikācijas līmenim. Savukārt profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā Būvniecība bija 11 absolventu, kas visi sekmīgi nokārtojuši pārbaudījumu, iegūstot inženierzinātņu profesionālo bakalaura grādu būvzinātnē un būvinženiera kvalifikāciju. J. Mellēns uzsvēra, ka vidējā atzīme šajā pārbaudījumā bija 7,64, kas ir labs rādītājs; zemākais novērtējums bijis seši, bet augstākais – 10 (izcili).
Sēdes noslēgumā valde pārrunāja gatavošanos 22. martā plānotajam LBS 35. kongresam. LBS valdes priekšsēdētājs R. Eizenšmits atgādināja, ka šis būs vēlēšanu kongress, kurā tiks ievēlēta jaunā LBS valde, kā arī jauna Revīzijas komisja un jauna Ētikas komisija, tāpat viens no kongresa uzdevumiem būs iepazīstināšana ar aktuālo LBS budžetu un darba plānu 2024. gadam.
R. Eizenšmits īsumā prezentēja kongresa paredzamo darba kārtību – kongresu ievadīs LBS valdes priekšsēdētāja atskaite, SIA LBS-Konsultants atskaite, Revīzijas komisijas ziņojums. Pēc tam kongresam būs jāapstiprina LBS valdes vēlēšanām izvirzītie kandidāti.
Pēc neliela kafijas pārtraukuma kongresa dalībnieki saņems vēlēšanu biļetenus, pēc tam apmēram stundu plānota diskusija par nozares aktuāliem jautājumiem. Savukārt, kamēr tiks skaitītas balsis, notiks debates, bet kongresa noslēgumā dalībniekiem būs jāapstiprina saņemtie dokumenti, kā arī LBS valdes, Revīzijas komisijas un Ētikas komisijas vēlēšanu rezultāti.
R. Eizenšmits īpaši uzsvēra, ka LBS 35. kongress notiks tikai klātienē, un tie LBS biedri, kas nevarēs piedalīties klātienē, tiek aicināti iesūtīt pilnvaras.
Kongresā tradicionāli paredzēta arī LBS biedru apbalvošana vairākās nominācijās – Par mūža ieguldījumu būvniecībā, Labākais darbaudzinātājs, Par ieguldījumu jauno būvinženieru sagatavošanā, kā arī Par labāko zinātnisko darbu vai mācību grāmatu, vai publikāciju par būvniecību. Apbalvojumam pieteikto kandidātu sarakstu paredzēts apstiprināt LBS valdes marta sēdē, kas notiks neilgi pirms kongresa, līdz tam būvinženieriem ir iespēja apdomāt, kurus kolēģus šim apbalvojumam izvirzīt.
Informāciju un atgādinājumu par LBS 35. kongresu paredzēts publicēt LBS mājas lapā februāra sākumā; tai pašā laikā ar mājas lapas starpniecību sāksim iepazīstināt ar jaunās valdes kandidātiem, ar kolēģiem, kuriem ir vēlme un interese startēt šajās vēlēšanās.
Valdes sēdes noslēgumā atklāts un līdz galam neizrunāts palika jautājums par balles nepieciešamību, pagaidām paliekot pie tā, ka tuvākā laikā tiks apzināta situācija un noskaidrota LBS biedru interese par neoficiālas daļas iespējamo dalībnieku skaitu un varbūtējo norises vietu.
