Šā gada 18. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē (RTU BIF) notika ikmēneša Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes sēde. Pēc darba cēliena, pārrunājot nozares un LBS aktualitātes, valdei bija iespēja iepazīties ar atjaunotās fakultātes mācību un zinātniskajām laboratorijām, kuras klātesošajiem laipni izrādīja RTU BIF dekāns Mārtiņš Vilnītis.
Sēdes ievadā M.Vilnītis iepazīstināja kolēģus ar fakultātes jaunumiem un aktualitātēm. Viens no aktuālajiem viņa vēstījumiem bija par fakultātes plāniem, kā optimāli pārziemot, ņemot vērā energoresursu cenu vairākkārtēju pieaugumu, vienlaikus finansējuma līmenim saglabājoties tādam pašam kā iepriekšējā gadā. Viens no risinājumiem – rudens un pavasara periodā telpu apsildi galvenokārt nodrošinot ar ventilācijas (rekuperācijas) palīdzību, apkuri pieslēdzot tikai minimālā režīmā, savukārt ziemas periodā – decembra otrajā pusē, kā arī janvārī, februārī, iespējams vēl martā – organizējot attālinātu mācību procesu.
Valde apsprieda un novērtēja 27. septembrī notikušo Būvindustrijas lielās balvas pasniegšanas ceremoniju, pārrunājot pasākuma norisi, apmeklētību, izvēlētās telpas un citas nianses. LBS valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits uzteica organizatoru komandas ieguldīto lielo darbu, atzīstot, ka ir liels prieks, ka nozarē ir šāds liels ikgadējs notikums.
Īsumā par veikumu atskaitījās apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva ilggadējā vadītāja Mārīte Šperberga, uzsverot, ka apbalvojums ir nozarei ļoti nozīmīgs, un, ka noteikti jāapsver iespējas, kā šo tradīciju attīstīt un veiksmīgi turpināt arī nākotnē – iespējams, kaut ko pamainot formātā, ieviešot un īstenojot jaunas idejas.
Vienlaikus M. Šperberga arī paziņoja valdei savu lēmumu no 1. novembra pārtraukt Būvindustrijas lielās balvas vadītājas pienākumu veikšanu, lai dotos pelnītā atpūtā, tādējādi arī rosinot diskusiju par to, kurš un kā visveiksmīgāk varētu pārņemt apbalvojuma vadību, kāda varētu veidoties tā komanda.
Nākamais lielais jautājums darba kārtībā bija gatavošanās Latvijas Būvinženieru savienības simtgades sagaidīšanai. LBS simtgadi svinēs 2024. gada februārī, tādējādi, kā norādīja R. Eizenšmits, vēl līdz šā gada beigām ir jābūt skaidram jubilejas sagaidīšanas pasākumu plānam, un no 2023. gada sākuma šis plāns ir jāsāk realizēt.
Valde pārsprieda, kādā formātā varētu norisināties LBS jubilejas galvenais pasākums – viena no idejām ir konferences organizēšana, aicinot tajā piedalīties arī Igaunijas un Lietuvas kolēģus. Raisījās diskusija, vai LBS simtgades pasākumu rīkošanai nepieciešams ārpakalpojumā piesaistīt sabiedrisko pakalpojumu speciālistu vai organizāciju, kas palīdzētu veidot un nodrošināt publicitāti.
Valde lēma, ka līdz oktobra beigām, vēlākais līdz nākamajai valdes sēdei novembrī, sagaida gan valdes locekļu, gan visu LBS biedru idejas un priekšlikumus, kā un ar kādiem pasākumiem vislabāk sagatavoties LBS simtgadei.
Sēdes noslēgumā valde pārrunāja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Būvmateriālu ražotāju asociācijas izstrādāto priekšlikumu projektu Par Nekustamo īpašumu attīstības, būvniecības un Būvmateriālu ražošanas nozaru prioritātēm, ko plānots nosūtīt tām trijām partijām, kuras, visticamāk, strādās jaunajā valdībā – proti, Jaunā Vienotība, Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija, kā arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
Foto: Zita Zaharenko
