Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits šodien svin 70 gadu jubileju. Sveicam skaistajos svētkos!
Laba vēlējumus jubilāram sūta arī tuvākie kolēģi LBS birojā un
Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijā (LBS BSSI).
Helēna Endriksone, LBS valdes priekšsēdētāja 1.vietniece:
Kāds gudrs vīrs reiz teica: „Nedrīkst bīties no iespējas. Ja tā pie tevis ir atnākusi, tad tam ir iemesls.” Tu pieņēmi iespēju vadīt Latvijas Būvinženieru savienību, biedrību ar lielu autoritāti un nozīmīgu vietu Latvijas būvniecības nozarē, un Tavs pirmais gads šai amatā pierāda, cik sekmīgi Tu to dari. Novēlu turpināt tādā pašā stilā, un lai Tev pietiek enerģijas šajā darbā!
Dace Paegle, LBS biroja vadītāja:
Ja man Raimonds būtu jāraksturo trim vārdiem, teiktu – profesionalitāte, inteliģence un mūzika. Novēlu, lai Raimonda tehniskās un mākslinieciskās puses sinerģija turpina radīt, vadīt un pārsteigt!
Ilmārs Leikums, LBS izpilddirektors:
Var tikai apbrīnot Raimonda daudzpusīgās intereses un nodarbes, konstruktīvā miera saglabāšanu, risinot problēmsituācijas, un inteliģenci. Ļoti novērtēju, ka viņš turpina ražīgi strādāt un dalās savā pieredzē ar kolēģiem, partneriem. Lai Raimondam arī turpmāk ir gaišums sirdī, dzīvesprieks un laba veselība! Kā viņš dzied pats vienā no savām dziesmām, ...tāpēc atceries, dzīvi vada prieks, prieks, kuru gūsti aizrautīgi dzīvojot…
Diāna Siliņa, LBS lietvede:
Lai katra diena ar sauli un plaukstošu pavasari azotē tāpat kā šodiena kņudina pakrūtē, vairo gaišas domas un piepilda dvēseli, lai ir vēlme sapņot un sapņus piepildīt! Un pāri visam – lai sirds siltums sevī un apkārtējos mīt! Lai top!
Arnolds Praņevskis, LBS BSSI galvenais speciālists sertifikācijas jautājumos:
Nemainies – vēl stiprāku spēku;
nemainies – labu veselību
nemainies – apskaužamas darbaspējas;
nemainies – savā labestībā un sirsnībā;
nemainies – paveic visu iecerēto!
Nemainies!
Uldis Andersons, LBS žurnāla Būvinženieris redaktors:
Augstus kalnus, gludus lielceļus un vienmēr skanīgu dziesmu sirdī! Lai ikdienas darba cēlienā pavada veiksme un lieliski kolēģi; lai spēks un stipra veselība jauniem sasniegumiem – gan ražīgi strādājot, gan aktīvi atpūšoties! Apaļajā gadadienā – vissirsnīgākie sveicieni no žurnāla Būvinženieris radošās komandas!
2012.gads. Raimondam Eizenšmitam – 60
„Mana tuvāka iepazīšanās ar būvniecību sākās vidusskolas laikā, kad vasarās strādāju Siguldas dzelzsbetona rūpnīcā. Bez intereses par ēku un būvju tapšanas procesu, manā studiju specialitātes izvēlē savu lomu nospēlēja gan tas, ka celtnieku kopmītnes atradās paša Rīgas centrā, Vaļņu ielā 30, gan arī vispārdzirdētais atzinums, ka celtniekiem vieglāk tikt pie dzīvokļa nekā citiem jaunajiem speciālistiem. Taču pēc studiju beigšanas paliku strādāt RPI un mācīties aspirantūrā un pie valsts dzīvokļa tā arī netiku,” stāsta inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris Raimonds Eizenšmits.
Pēc aspirantūras beigšanas viņš palika Būvkonstrukciju katedrā un studentiem pasniedza tādu priekšmetu kā „Dzelzsbetona un mūra konstrukcijas”.
Tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju „Fibrobetona un kombinēti stiegrotu siju deformatīvās īpašības ilgstošā liecē” Raimonds Eizenšmits aizstāvēja Kijevas celtniecības inženieru institūtā 1984.gadā.
Astoņdesmitogadu sākumā viņš pavadīja, kā pats saka ”piecas jaukas vasaras” Kuldīgas pusē, jo vadīja Kurzemes studentu celtnieku vienības.
No 1986.gada līdz 1991.gadam Raimonds Eizenšmits bija RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes dekāns, pēc Arhitektūras fakultātes izveidošanas un institūta nosaukuma maiņas 1991.gadā, līdz 1993.gadam viņš bija Rīgas Tehniskās universitātes Celtniecības fakultātes dekāns.
Tajā pašā gadā kopīgi ar būvinženieriem Andri Pilveru un Annu Ķuzāni viņš nodibināja būvniecības, būvuzraudzības un ēku apsaimniekošanas firmu PKE, kurā Raimonds Eizenšmits darbojas joprojām. „Bez citu pasūtītāju un arhitektu ideju realizēšanas esam attīstījuši arī vairākus savus dzīvojamo namu projektus,” saka Raimonds Eizenšmits.
Saikni ar augstāko izglītību un augstskolām viņš nav zaudējis. Ik gadu Raimonds Eizenšmits nolasa studentiem kādu lekciju par pasaules un savu būvniecības pieredzi. Viņš ir RTU Būvniecības fakultātes Būvkonstrukciju un rekonstrukcijas institūta un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes Valsts eksamināciju komisiju loceklis.
Būdams dekāns, Raimonds Eizenšmits bija viens no Latvijas Būvinženieru savienības dibinātājiem un ir ilggadīgs LBS valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks. No 2003. līdz 2009.gadam viņš bija pirmais Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs un šā gada martā atkal tika ievēlēts par priekšsēdētāju uz nākamajiem trīs gadiem. Viņš vadīju FIDIC līgumu noteikumu tulkošanas darba grupu un tagad Sarkanā, Dzeltenā, Sudraba, Zaļā un Baltā grāmata ir pieejamas arī latviešu valodā.
Raimonds Eizenšmits ir piedalījies daudzu interesantu būvobjektu rekonstrukcijā un būvuzraudzībā. Kā nozīmīgākos un interesantākos var nosaukt viesnīcu Hotel Bergs un Rūmenes muižas kompleksu. Daudz ir padarīts Berga bazārā, bet kā atzīst Raimonds Eizenšmits, tur joprojām vēl ir daudz darāmā.
„Mani būvniecībā saista pats process – no ideju apspriešanas, šaubām, lēmumiem līdz pat realizācijai un laba rezultāta sasniegšanai. Ja labs rezultāts, tad darbu gaitā radušās problēmas diezgan ātri aizmirstas.
Par nozares problēmām ir tik daudz runāts un rakstīts, ka negribas atkārtoties. Galvenais, lai visiem procesa dalībniekiem būtu skaidri definēti uzdevumi un atbildība un lai laba rezultāta sasniegšanas pamats būtu katra dalībnieka kompetence un godaprāts,” saka Raimonds Eizenšmits.
Raimondam Eizenšmitam ir vairāki vaļasprieki.
Kā jau siguldietim pieklājas, Raimonds Eizenšmits skolas laikā trenējās kalnu slēpošanā. Viņš biju Latvijas jaunatnes izlasē un izcīnīja medaļas sacensībās arī pieaugušo konkurencē. Diemžēl saslimšana ar sirds reimokardītu viņam liedza turpināt nopietnus treniņus. Taču Raimonds diezgan aktīvi slēpo joprojām un vismaz pāris reizes gadā apciemo Alpus.
Ar mūziku un dziedāšanu viņš nodarbojos „visu savu apzinīgo mūžu”. Tūlīt pēc skolas beigšanas Raimonds Eizenšmits izturēja konkursu uz solista vokālista vietu Siguldas estrādes orķestrī, kura dažādās modifikācijās un ar pārtraukumiem, viņš darbojas līdz pat šodienai. Tagad tā nosaukums ir bigbends Sigulda.
„Pirms četriem gadiem, mājās trinkšķinādams ģitāru, atklāju, ka varu pie manis atlidojušās melodijas savirknēt dziesmā. Atlika tikai piemeklēt vai pašam sacerēt vārdus,” saka Raimonds Eizenšmits. Tā viņam radušās 27 dziesmas, kas apkopotas divos albumos – Tev un Gaujai, ko viņš ierakstīja kopā ar grupu Tutti Frutti un Priekā!, kura ierakstos Raimonds Eizenšmits pieaicināja vairākus bigbenda Sigulda mūziķus un draugus no citām grupām.
„Nevaru noliegt, ka ir prieks dzirdēt savas dziesmas skanam Latvijas radio 2,” saka Raimonds Eizenšmits. Viņš ir piedalījies arī vairākās Latvijas šlāgeraptaujās.
Vasarās Raimonds Eizenšmits kā pats saka „mēdz pabraukāt ar motociklu”. Ārpus Latvijas kopā ar draugiem bijis Palangā un Kuršu kāpā, kā arī Tartu. Šogad plāno braucienu pa Alpu ceļiem.
Intervija ar Raimondu Eizenšmitu no žurnāla Būvinženieris
Būvinženieris un Green grass
Raimonds ir dabas dots talants, pedagogs, labs organizators, vadītājs, sportists, dziedātājs, lielisks kolēģis. Rezervēts, korekts, apdomīgs saspīlētās situācijās, harmoniska personība. Tā par viņu saka tie, kas viņam ir līdzās. Viņš vienmēr meklē argumentus un izvairās no subjektīviem secinājumiem. Viņš ir kalnu slēpotājs, dziedātājs. Taču Raimonds Eizenšmits vispirms ir SIA PKE valdes loceklis un direktors, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Kurā brīdī zināji, ka būsi būvinženieris?
– Kad iestājos augstskolā. Tomēr jau pirms tam. Tēvs kādreiz strādāja Siguldas SCO, tad bija direktors dzelzsbetona rūpnīcā Siguldā. Es pāris vasaras tur pastrādāju. Valdīja viedoklis, ka strādājot būvniecībā, vienmēr dabūsi dzīvokli. Bet izstudēju, paliku augstskolā, līdz ar to normālā veidā pie dzīvokļa netiku. Man bija kooperatīvais.
Uzreiz lasīji lekcijas…
– Nē, nē! Vispirms pastrādāju par laborantu būvkonstrukciju katedrā. Iestājos aspirantūrā. Vadīju praktiskos darbus, laboratorijas darbus. Pamazām sāku lasīt lekcijas.
Tavs jājamzirdziņš esot dzelzsbetons.
– Dzelzsbetons ir interesants materiāls. Tērauds laika gaitā īpašības nemaina. Koks arī ne, ja nebojājas. Dzelzsbetons, ja vien netiek bojāts, kļūst aizvien labāks. Betons cietē gadu desmitiem, tikai aizvien lēnāk un lēnāk. Toreiz katedrā vajadzēja dzelzsbetona pasniedzēju.
Un kā nokļuvi līdz savai firmai?
– Kad kļuvu par dekānu, bija Arhitektūras un Celtniecības fakultāte un Inženierceltniecības fakultāte. Arhitekti izdomāja, ka vēlas atjaunot savu fakultāti. Loģisks risinājums, ja celtnieku fakultātes apvienotos. Tobrīd draugs un studiju biedrs Andris Pilvers bija viens no pirmajiem, kas atguva sava vectēva māju Rīgā un nodarbojās ar apsaimniekošanu. Anna Ķuzāne jau rekonstruēja K.Barona 7/9, jo tās ēkas īpašnieks Justs Karlsons bija pirmais, kas saņēma atpakaļ denacionalizētu māju. Nonācām, pie kopīgas firmas veidošanas. Būs būvniecība, rekonstrukcijas, apsaimniekošana.
Apsaimniekošana ir smags lauciņš…
– Tad man jāsaka, ka kaut kā vienmēr gadījies dzīvē labi iekārtoties, jo apsaimniekojam tās ēkas, tos birojus un dzīvokļus, kurus esam pārbūvējuši. Tur ir savesta kārtībā elektrība, ūdens apgāde, bijis labs remonts. Pārsvarā tur dzīvo ārzemnieki. Piemēram, atbrauc no Zviedrijas vai Somijas. Tur dzīvoja 40 kvadrātmetru dzīvoklī un te dzīvo 180 kvadrātmetros. Tas vien jau viņam ir liels panākums un notikums. Viņš ir laimīgs. Tāpēc kopumā daudz problēmu nav. Man ir ļoti profesionāli un uzticami biznesa partneri. Ar vecajām mājā nodarbojas Andris. Viņam ir tā nepatīkamā garoza. Andris nolēma, ka nodarbosies tikai ar šīm lietām, līdz ar to PKE esam tikai divatā ar Annu. Viņa ir komercdirektore, sertificēta būvinženiere – ekonomiste.
Esi klāt bijis arī pie būvinženieru savienības atjaunošanas. Vai vienmēr esi bijis sabiedriski aktīvs?
– Man liekas, ka šo un to māku noorganizēt un man nepatīk, ja redzu, ka varētu labāk, citreiz pat daudz labāk, bet nav izdarīts.
Kā nonāci līdz Latvijas Inženierkonsultantu asociācijai?
– Kad aktualizējās FIDIC līgumi, sāka nākt aizvien vairāk Eiropas nauda. Likās loģiski, ka arī mums tur jābūt. FIDIC apvieno projektētāju, konsultantu, uzraugu firmu asociācijas. Līdz ar to Būvinženieru savienība nevarēja būt FIDIC biedrs. Inženierkonsultantu asociācijas dibināšanā liela nozīme ir LBS valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Straumem.
Cik gadus jau esi LIKAs vadītājs?
– Būs četri. Otrais periods. Manuprāt, ir pareizi, ka FIDIC vēlēšanas ir ik pa diviem gadiem. Viņi maina vadību. Katrā kongresā ievēl nākamo prezidentu. Jau savlaicīgi zināms, kurš būs nākamais. Tas šai institūcijai rada ātrumu un darbīgu efektivitāti. Tā ir liela un ļoti stipra organizācija.
Kas tev sagādājies prieku, ka tur tu esi savu roku un prātu pielicis?
– Gandarījumu dod kaut kas pabeigts, kas ir redzams. Tas, ka mēs te rušināmies Berga bazārā un arī citur, dod gandarījumu. Protams, pati par sevi viesnīca Bergs. Patīkami izlasīt kādā angļu tūrisma aģentūras ceļvedī, ka viesnīca Bergs minēta starp desmit pasaules jaukākajām viesnīcām. Vēl Dzirnavu iela 13. Kādreiz tur nopirkām ielas māju un divas noliktavas. Trīs gadus nezinājām ko darīt. Līdz radās ideja: taisīsim dzīvokļus, tādus – atvērta tipa. Māja izdevās.
Un kurā brīdī izdomāji, ka vēlies spēlēt ģitāru un dziedāt?
– Dziedāt man paticis vienmēr. Dziedāšanas skolotāja to pamanīja. Kad mācījos 11. klasē, bija REO varianti. Daudzas meitenes dziedāja un vajadzēja kādu puisi. Solistu. Piekritu. Pamazām sāku trinkšķināt ģitāru. Kad beidzu skolu, Siguldas orķestrim tika izsludināts konkurss uz solistu vietām. Mani paņēma. Sāku mācīties spēlēt ģitāru.
Zem logiem arī esi dziedājis?
– Nezinu.. Bet esmu dziedājis tukšā restorānā. Tur biju ar draugu. Es dziedu un draugs ar oficianti dejo.
Ja tev tagad uzstājoties palūgtu tikai vienu dziesmu, kuru tu dziedātu?
– Droši vien, ka Green green grass… Man liekas, ka man tā labi iznāk. Un tā ir laba dziesma. Tā ir dziesmu dziesma. Tā ir vienkārša, melodiska. Tai ir labi vārdi. Tur ir viss. Vārdi dziesmai dod noskaņu.
Tev izdevās pārsteigt ar koncertu savā 55.jubilejā.
– Man visu dzīvi vienmēr licies, ka esmu mazliet par vecu… nu tā kā bišķiņ par vēlu…
Ir tā: kad vēl nevar, kad var, vēl var un vairs nevar. Tāpēc gribēju uztaisīt to koncertu tajā stadijā, kad vēl var. Lai nav par vēlu.
Muzicēšana jau uztverama kā darbs, bet kas ir tavi vaļasprieki?
– Jau kādus sešus gadus uz Ālandiem braucu līdakas ķert. Mēs esam četri. Kad pirmo reizi mani uzaicināja, jautāja vai esmu makšķernieks. Teicu, ka faktiski nē. Alūksnes ezerā bērnībā kopā ar vectēvu diezgan daudz makšķerēju. Nu toreiz neatteicu. Iepatikās.
Un es domāju, kāpēc siguldietis zemi pērk Alūksnē..
– Man tēvs, vectēvs un vecāmāte ir no Alūksnes. Bērnībā katru vasaru pavadīju Alūksnē. Tad dabūju atpakaļ vectēvam nacionalizēto māju. To esmu mazliet sakopis.
Tu brauc ar auto, motociklu, velosipēdu, vēl ar ko?
– Pirms trim gadiem man riteni nozaga. Tāpēc ar to vairs nebraucu. Kad esmu Siguldā un taisām riteņu tūri, tad es to noīrēju. Bet es braucu ar automašīnu un motociklu. Pamatā jau tie ir pārvietošanās līdzekļi. Braucot ar mašīnu baudu gūsti tad, ja mašīna tiešām ir laba. Ja ir ērta, labi iet, ja ir uzrāviens, kad var teikt, ka tur ar to saproties.
Vai tu saproties ar savu mašīnu?
– Jā, man ir laba mašīna. Bet motocikls.. ir reizēm tā, ka gribas izvējoties.
Vai tev nepieciešams adrenalīns un kas tas tev ir?
– Kalnu slēpošanā vienmēr ir adrenalīns. Es vienmēr mēģinu izvērtēt risku
Slēpot sāki Siguldas kalnos?
– Man bija desmit gadi, kad sāku trenēties kalnu slēpošanā. Biju Latvijas jaunatnes izlasē.
Tātad tev bija izvēle: dziedātājs, sportists, bet kļuvi būvinženieris.
– Viss nāca viens pēc otra. Vispirms mācījos mūzikas skolā. Tad, kad labi sāka padoties kalnu slēpošanā. Aizgāju no mūzikas skolas. Slēpojot radās veselības problēmas. Sāku muzicēt. Visu laiku vienlaicīgi nodarbojos ar divām lietām un ne velti man vārdadiena un dzimšanas diena ir vienā dienā. Tas ir forši.
Kāda ir sajūta, kad Siguldas 800 gadu svētku programmā rakstīts: „koncertā piedalās aktieri un mūziķi” un tur ir arī tavs vārds?
– Laba sajūta. Tas ir gandarījums, ja runā par lielām un garām lietām. Ja izdodas labi nodziedāt, – tas arī dod gandarījumu. Pat mazs koncertiņš ar bendu ir prieks. Mēs spēlējam četras reizes gadā. Koncerts Ziemassvētkos, Lieldienās, tad kaut kas vasarā, varbūt aizbraucam un džeza festivālu. Jebkurā gadījumā, tas ir labi emocionāli.
Mārīte Šperberga
2007.gadā žurnāls Būvinženieris veica aptauju, pētījumu un analīzi par to, kāds viedoklis sabiedrībā ir izveidojies par Raimondu Eizenšmitu.
Daži no aptaujātajiem atzina, ka vienmēr viņu redzējuši ļoti rezervētu, korektu. Kāda dāma teica, ka bijusi pārsteigta, kad ieraudzījusi viņu ādas biksēs, bet neattapusi pajautāt vai viņš brauc arī ar motociklu. Kāds cits minēja, ka viņš spēj pārsteigt un radīt par sevi visdažādāko iespaidu. Bija arī tādi, kas atzina, ka pret viņu radusies tāda kā bijība un pat pietāte.
“Dabas dots talants: ļoti kompetents būvinženieris, atsaucīgs, labs jauno speciālistu darba audzinātājs, racionāls darba organizators, mērķtiecīgs vadītājs, teicams sportists, talantīgs dziedātājs, brīnišķīgs kolēģis,” atzina toreizējais LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.
“Apbrīnojami spēcīga, daudzpusīga un harmoniska Personība, kurā apvienoti: inženieris, organizators, pedagogs, mūziķis un, protams, kalnu slēpotājs labākajos gados. Vēl ir laiks kaut ko pievienot klāt. Ko arī vēlu,” teica Tālis Straume.
Toreizējais LBS valdes loceklis un Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš: “Izcili korekts, pieklājīgs un gudrs, patīkams sarunu biedrs un elegants biznesmenis. Tā turpināt!”
Vienmēr būt patīkamu cilvēku pulkā vēl Guntars Šterns:
R – ražens darba darītājs
A – apdomīgs saspīlētās situācijās
I – izveicīgs sportā
M – motivēts biznesā
O – omulīgs draugu pulkā
N – nosvērts savā pārliecībā
D – daudzpusīgs sadzīvē
S – smaidošs draugiem un nedraugiem
