Lētāka mājas apkure un dzesēšana ar siltumsūkni

0
500

Pieaugot turbulencei energoresursu tirgū un vēlmei rast ilgtspējīgus apkures un dzesēšanas risinājumus, aizvien lielāku popularitāti iegūst siltumsūkņi. Arī šajā gadījumā enerģija nerodas ne no kā – klasiskie siltumfizikas likumi joprojām ir spēkā.

Tomēr attīstītās tehnoloģijas ļauj šo enerģiju paņemt no apkārtējās vides – gaisa, zemes, ūdens. Atkarībā no siltumsūkņa veida un veiksmīgas tā instalācijas faktiskais ieguvums reāli var būt 3,5 līdz pat 6–7 reizes lielāks nekā patērētā elektroenerģija. Noskaidrosim, kas jāņem vērā, privātmājai vai nelielam komerciālam objektam izvēloties siltumsūkņa sistēmu.

Gaiss-ūdens tipa siltumsūkņi

Vispopulārākie no siltumsūkņiem ir gaiss-ūdens tipa siltumsūkņi, jo ar tiem atšķirībā no gaiss-gaiss tipa siltumsūkņiem var vienmērīgi bez lokāli intensīvākām gaisa plūsmām sildīt telpas visā mājā, turklāt, salīdzinot ar elektrisko boileru, ievērojami lētāk uzsildīt ūdeni. Instalēto gaiss-ūdens sistēmu monitorings parāda, ka Latvijas apstākļos šādi var sasniegt trīsarpuskāršu-četrarpuskāršu enerģijas atdevi. Savukārt ģeotermālā tipa siltumsūkņiem ir būtiski lielākas izbūves izmaksas, nepieciešama atbilstoša zemes platība kolektora izbūvei vai jāveic dziļurbums. Arī iekārtoto pagalmu un mauriņu sabojāt nebūtu patīkami.

Lai gaiss-ūdens tipa siltumsūknis patērētu pēc iespējas mazāk elektrības, jāievēro šādi nosacījumi:

  • ēkai jābūt labi siltinātai, lai siltuma zudumi ir pēc iespējas mazāki;
  • jāizmanto zema siltumnesēja temperatūra sildīšanai (un augsta aukstumnesēja  temperatūra dzesēšanai), respektīvi – jo mazāka starpība starp āra gaisa temperatūru  un temperatūru mājas apkures vai dzesēšanas kontūrā, jo lielāks faktiskais sūkņa darbības lietderības koeficients un jūtamāka elektrības ekonomija;
  • jāizvēlas siltumsūknim atbilstoši sildelementi, kuri ar zemu siltumnesēja temperatūru spēs uzturēt vienmērīgu temperatūru telpās.

Turpmāk rakstā detalizētāk apskatīsim trīs sildelementu veidus – radiatorus, siltās grīdas ar klasiskā izmēra caurulēm un kapilāru cauruļu starojošo virsmu izbūvi sildīšanai un dzesēšanai (griesti, sienas, grīda).

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris jūnija numurā (Nr.92).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.