Aizvadītajā gadā būvniecības nozarē visos ceturkšņos bija vērojama lejupslīde, mazinoties investīcijām būvniecībā, liecina Ekonomikas ministrijas publiskotais ziņojums.
Jau 2021.gadā būvniecības nozari negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmijas radītais globālais izmaksu pieaugums, īpaši būtiski palielinoties kokmateriālu un metālu cenām, savukārt 2022.gadā spiedienu uz būvniecības izmaksām pastiprināja Krievijas pilna mēroga bruņotais iebrukums Ukrainā. Tā rezultātā būtiski saasinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība, kā arī ievērojami sadārdzinājās energoresursi.
Ekonomikas ministrijas publiskotie dati liecina, ka lejupslīde 2022.gadā bija vērojama visās būvniecības pamatgrupās, taču visizteiktāk negatīvā ietekme bija vērojama nedzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kā arī dzīvojamo māju segmentā, ko var skaidrot ar privāto investoru nogaidošo nostāju attīstīt komerciālos objektus pašreizējos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos.
Tikmēr Lursoft apkopotie finanšu dati liecina, ka pagājušajā gadā būvniecības sektora kopējais apgrozījums sasniedza 5,39 miljardus eiro, savukārt peļņa – 190,81 milj. eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apgrozījuma rādītājs audzis par 14,88%, bet peļņa – par 59,95%. Jānorāda, ka teju pusi, t.i., 48,63%, no kopējā būvniecības nozares apgrozījuma 2022.gadā veidoja TOP 100 saraksta līderi.
Gandrīz visiem audzis apgrozījums
TOP 100 lielākie būvniecības uzņēmumi 2022.gadā kāpinājuši savu apgrozījumu līdz 2,62 miljardiem eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 34,85%. Lursoft izpētījis, ka no TOP 100 lielāko būvniecības uzņēmumu sarakstā esošajām kompānijām vairākumam pērn izdevies strādāt ar apgrozījuma kāpumu. Apgrozījuma pieaugums 2022.gadā reģistrēts 87 uzņēmumiem, kritums – 13 uzņēmumiem.
Vadoties no paša uzņēmuma sniegtās informācijas, pērn ar apgrozījuma kritumu strādājis arī nozares līderis AS UPB, kura apgrozījums sarucis no 207,67 milj. eiro 2021. gadā līdz 204,28 milj. eiro pērn (pētījuma sagatavošanas brīdī AS UPB auditētais gada pārskats par 2022. gadu nebija publiskots). Bal-stoties uz Lursoft Multi atskaites datiem, ar apgrozījuma kritumu AS UPB strādājis otro gadu pēc kārtas. Jānorāda, ka 2020. gadā tas sasniedza savu līdzšinējo apgrozījuma rekordu – 223,45 milj. eiro.
Tikmēr saraksta otrajā vietā esošais SIA Merks var lepoties ar vērā ņemamu apgrozījuma kāpumu. Pēc tam, kad 2021.gadā SIA Merks apgrozīja 61,86 milj. eiro, pērn uzņēmuma apgrozījums audzis vēl par 76,14%, sasniedzot jau 108,96 milj. eiro. Iepriekš ar apgrozījumu, kas pārsniedz 100 milj. eiro atzīmi, Merks strādājis vien 2018.gadā, kad rādītājs sasniedza 144,41 milj. eiro. Iesniegtajā vadības ziņojumā uzņēmums norādījis, ka 79% no tā apgrozījuma 2022.gadā veidoja privāto pasūtītāju projekti. Svarīgākie pārskata gada objekti bijuši biznesa centri Gustavs un Elemental Skanste, Orkla Biscuit Production cepumu un vafeļu ražotne Ādažos, kā arī NATO mācību bāze Ādažos. «Pārskata gadā uzņēmuma vadība nolēma neslēgt jaunu projektu būvniecības līgumus ar fiksētu būvniecības cenu, apzinoties izaicinošos tirgus apstākļus ar strauji augošām cenām un savlaicīgas materiālu piegādes problēmām,» lasāms SIA Merks pārskatā par 2022.gadu; uzņēmums arī norāda, ka bija gatavs izskatīt būvniecības līgumus ar atvērtās cenas principiem, taču tirgū šāda veida līgumi nebija bieži sastopami.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris oktobra numurā (Nr.94).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
