Pagājušā gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,2 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 27,2% vairāk nekā pirms gada, tostarp preču eksporta vērtība pieauga par 20%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2022.gada novembrī Latvija eksportēja preces 1,95 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,25 miljardiem eiro. Jānorāda, ka 2021.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 16,49 miljardus eiro, kas ir par 3,19 miljardiem eiro jeb par 24% vairāk nekā gadu iepriekš.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati liecina, ka 2022.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo periodu, būtiski audzis būvniecības eksporta apjoms, piemēram, ēku būvniecības sektorā tam sasniedzot 64 miljonus eiro (+168,65%, salīdzinot ar 2021.gada 2.ceturksni). Eksporta apjoma pieaugums visos būvniecības apakšsektoros reģistrēts arī pagājušā gada 3. ceturksnī.
Lursoft apkopotie dati rāda, ka būvniecības nozarē reģistrēti vairāk nekā 13,2 tūkstoši uzņēmumu, no tiem gada pārskatus iesnieguši 70,6%. Daļa no nozares uzņēmumiem izvēlējušies izvērst savu darbību arī ārpus Latvijas robežām, kā rezultātā, balstoties uz CSP un Latvijas Bankas sniegtajiem datiem, 189 būvniecības uzņēmumiem eksporta apjoms pārsniedz 0,5 miljonus eiro. Zīmīgi, ka 86% no visiem eksportējošajiem būvniecības uzņēmumiem ir vietējā kapitāla uzņēmumi.
Lursoft ir izpētījis, kuriem būvniekiem izdevies ielauzties ārvalstu tirgos, kurus būvniecības apakšsektorus tie pārstāv un kādi bijuši šo uzņēmumu finanšu rezultāti pēdējo gadu periodā.
Lai gan uzņēmumu skaita ziņā lielākā būvniecības apakšnozare ir specializētie būvdarbi (53,79% no visiem būvniecības nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem), visvairāk eksportētāju ir tieši ēku būvniecības apakšnozarē. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka to pārstāv teju puse no visiem lielākajiem būvniecības nozares eksportētājiem. No 189 būvniecības uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. eiro, šajā būvniecības apakšsektorā strādā 86 uzņēmumi, vēl 66 kā savu pamatdarbības jomu norādījuši specializētos būvdarbus, savukārt inženierbūvniecību – 39.
Nedaudz vairāk nekā puse no visiem lielākajiem būvniecības nozares eksportētājiem reģistrēti Rīgā (105 uzņēmumi), desmit šādi uzņēmumi reģistrēti arī Mārupes novadā. Eksportējoši būvniecības uzņēmumi reģistrēti kopumā 30 pašvaldībās.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.90).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
