Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) 2020.gadā infrastruktūras projektos kopumā ieguldījusi 44,6 miljonus eiro, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvji.
2020.gadu Liepājas SEZ vadība raksturo kā sarežģītu. Ikdienas darbu ietekmēja, gan Covid-19 pandēmija, gan ģeopolitiskā situācija tranzītbiznesa nozarē, gan Satiksmes ministrijas virzītie grozījumi Liepājas SEZ likumā un likumā par ostām.
Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsver, ka gads bijis saspringts, jo pārmaiņu dēļ daudz darba bija jāiegulda, pārplānojot un mainot Liepājas SEZ darbības plānus un taktiku, bet apkopojot paveikto “sausais atlikums” ir pabeigtie infrastruktūras projekti nepilnu 45 miljonu eiro apmērā, noslēgtie ieguldījumu līgumi ar Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām nepilnu 20 miljonu eiro apjomā, bet galvenais ir saglabāta stabilitāte.
2020.gada laikā Liepājā tika uzceltas piecas jaunas rūpnīcas, kas lielāko daļu savas saražotās produkcijas eksportē – Lesjofors, Kurzemes Zvejnieku apvienība, Caljan, Interspiro Production un iCotton.
LSEZ SIA Pumac Liepaja bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem, kas izvēlējās savu ražošanu attīstīt Liepājā, šobrīd turpina attīstīt industriālo parku Liepājas Biznesa centrs, apvienojot 17 uzņēmumus, kas nodrošina aptuveni 1200 darbavietas.
Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks: “Ražošana kopā ar ostu ir pievienotā vērtība, kas rezultējas ar jaunām darba vietām, lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts un pašvaldības budžetā, ar jaunu rūpnīcu izbūvi Liepājā. Ražošanas uzņēmumi 2020.gadā saražojuši vairāk nekā 2019.gadā. Arī AS UPB peļņa, apgrozījuma rādītāji lielāki, līdz ar to viņi pieņēma lēmumu būvēt vēl vienu jaunu rūpnīcu. Eksportspējīgi uzņēmumi, kas var konkurēt Eiropā un pasaulē. Pēdējā Liepājas SEZ valdes sēdē atbalstījām arī Jensen Metal lēmumu par jaunas rūpnīcas būvniecību Karostā. Dažu gadu laikā mums ir tapušas 10 jaunas rūpnīcas.”
2020.gadā Liepājas SEZ pārvalde noslēdza virkni ES struktūrfondu projektus aptuveni 45 miljonu eiro apjomā – dzelzceļš, kuģu ceļš, auto ceļš un Jahtu osta. Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš, runājot sportistu terminoloģijā, to salīdzina ar vēlmi startēt augstākajā līgā. “Sperts nozīmīgs solis un 2020.gadā ieguvām jaunu, modernu dziļūdens piestātni, kas var apkalpot panamax klases kuģus un tas ir simbolisks pierādījums tam, ka esam pilsēta ar modernu ostu. Svarīgi, ka attīstāmies atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, būvējot kuģu ceļus, autoceļus un dzelzceļa infrastruktūru. Esam arī daļa no pilsētas ar mūsdienīgu Jahtu ostu pašā Liepājas centrā. 2020.gads apliecināja, ka mūsu uzdrīkstēšanās ir attaisnojusies, bet vienlaikus uzliek ļoti lielu atbildību, jo ieguldīti nopietni finanšu līdzekļi, kas ir jāatpelna.”
Projekti
Projekts Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība
Kopējais jaunbūvējamo un rekonstruējamo dzelzceļa posmu garums – ~2,6 km t.sk. 1,8 km jaunbūvējamu sliežu ceļu.
Izmaksas – 2,6 miljoni eiro.
Kopējais rekonstruējamo autoceļu garums ~2,7 km.
Izmaksas – 2,7 miljoni eiro.
Projekts Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana
Kanāla padziļināšana ostas vidus vārtos no 12,5 metriem līdz 14,5 metriem un kanāla padziļināšana līdz 14,0 metriem, tauvošanas vietas izbūve pie Brīvostas Sadalošā mola – 54.piestātne.
Izmaksas – 33,7 miljoni eiro.
Projekts Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana
Navigācijas un kuģošanas drošības paaugstināšana Karostas kanālā un ostas Ziemeļu vārtu atvēršana regulārai kuģu kustībai.
Izmaksas – 4 miljoni eiro.
Projekts Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā
Liepājas Jahtu ostas izbūve.
Izmaksaa – 0,6 miljoni eiro.