Daudzviet pasaulē lietusūdeni veiksmīgi izmanto pilsētvides apsaimniekošanā, vienlaikus atslogojot centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēmu.
To dara, lai mazinātu urbanizācijas negatīvo ietekmi uz klimatu un efektīvi izmantotu resursus, ilgtermiņā samazinot pilsētvides apsaimniekošanas izmaksas.
Latvijā šo principu ieviešana rit lēni un fragmentāri, bieži vien lietusūdens apsaimniekošana urbanizētajās teritorijās notiek ar neefektīvām, resursu ietilpīgām un novecojušām metodēm. Daudzās Latvijas pilsētās lietusūdeni apsaimnieko tāpat kā sadzīves notekūdeņus, pa caurulēm to novadot centralizētajās notekūdeņu savākšanas sistēmās, labākajā gadījumā – atsevišķā sistēmā, bet dažkārt kopējā sistēmā ar sadzīves notekūdeņiem, nelietderīgi noslogojot sadzīves notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi nesenajos grozījumos 8.4 nodaļā, kas stājās spēkā šī gada 16.oktobrī, vēl konkrētāk nekā iepriekš noteikta lietusūdens savākšana un attīrīšana. 166.punktā minēts: «Pirms lietusūdeņu ievadīšanas vietas vaļējos virszemes ūdensobjektos paredz to nostādināšanas sistēmas. Lietusūdeņus ar naftas produktu piemaisījumiem pirms novadīšanas vaļējos virszemes ūdensobjektos nepieciešams attīrīt.»
Tomēr lietusūdens, kas nonāk centralizētajā savākšanas sistēmā un tiek novadīts virszemes ūdensobjektos, kvalitāte ir ļoti atšķirīga – no maz piesārņota līdz stipri piesārņotam. Tam sajaucoties vienotā cauruļvadu sistēmā, attīrīšana vajadzīga visam ūdens apjomam.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.77).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.