LNB būvnieki pārsūdz sev nelabvēlīgo spriedumu

0
243
Foto no redzet.eu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku – pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo spriedumu par prasību piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro, aģentūra LETA informēja Rīgas apgabaltiesā.

Kasācijas sūdzību iesnieguši LNB pārstāvji – zvērinātie advokāti Viktors Tihonovs, Guntars Precinieks un Gatis Gailums.

Iepriekš vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa noraidīja LNB prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā 2020.gada 18.jūnijā nodeva AT, atceļot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedumu. Atkārtoti izskatot pilnsabiedrības prasību, Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā AT sprieduma norādījumus par pušu noslēgtā līguma iztulkošanu un prasības summas pamatotības izvērtējumu.

Tiesā informēja, ka spriedumā norādīts, ka pilnsabiedrība sava pamatprasījuma summu 9 272 319 eiro apmērā bija sadalījusi divās grupās – nesamaksātā līguma cenas daļa, kas nav tikusi aprēķināta, jo starp līgumslēdzējiem pastāvējis strīds par līguma noteikumu tulkošanu saistībā ar būvniecības izmaksu izmaiņu koeficientu piemērošanu, un aprēķinātā, bet neizmaksātā līguma cenas daļa (ieturējuma nauda).

Tiesa par nepamatotiem atzina būvnieku izvirzītos iebildumus par nepareizu līguma noteikumu piemērošanu, un, izvērtējot pušu iesniegtos pierādījumus kopsakarā ar paskaidrojumiem, tiesa spriedumā atzinusi par nepamatotiem pilnsabiedrības iebildumus par nepareizi piemērotiem līguma noteikumiem līguma cenas aprēķināšanā. Tādējādi tiesa nav konstatējusi pilnsabiedrības tiesības uz vēl jebkādiem maksājumiem, kas nav tikuši aprēķināti.

Apgabaltiesa ir izvērtējusi arī līguma noteikumus saistībā ar ieturējuma naudu un spriedumā atzinusi, ka Latvijas valsts KM personā ieturējuma naudu ir izmaksājusi līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Tā kā prasība daļā par parāda pamatsummas piedziņu ir pilnībā noraidīta, apgabaltiesa atzinusi, ka nepastāv tiesisks pamats prasības apmierināšanai arī daļā par procentu un līgumsoda piedziņu.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.

KM pārstāve Lita Kokale aģentūrai LETA 2018.gada martā pauda pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga Hill International izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016.gada 31.decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību.

Nacionālā būvkompāniju apvienība aģentūrai LETA toreiz norādīja, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit