Rīgas apgabaltiesa Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku – pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība – prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts rakstveida procesā turpinās skatīt decembrī, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Tiesā informēja, ka piektdien Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nolēma atlikt lietas turpmāko izskatīšanu, lai nosūtītu Kultūras ministrijas pilnvaroto pārstāvju iesniegtos paskaidrojumus Nacionālajai būvkompāniju apvienībai.
Tiesā uzsvēra, – lai novērstu jebkādas šaubas par pušu līdztiesības principa ievērošanu saistībā ar prasītājas tiesībām izteikt iebildumus pret atbildētājas argumentiem un iesniegtajiem pierādījumiem, Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka lietas izskatīšana ir atliekama, jo prasītājai ir nosūtāmi atbildētājas pārstāvju iesniegtie paskaidrojumi kopā ar pierādījumiem.
Civillietas izskatīšana rakstveida procesā tiek plānota 17.decembrī.
Kā ziņots, izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts ar 2020.gada 18.jūnija spriedumu ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedumu un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Pērn jūnijā Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu pilnībā noraidīt Nacionālo būvkompāniju apvienības prasību. Uzņēmums spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT), un AT lēma nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas (KM) personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību Nacionālā būvkompāniju apvienība par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam. Pušu starpā ir strīds par to, kādi būvniecības izmaksu izmaiņu koeficienti piemērojami atbilstoši noslēgtajam līgumam, skaidroja tiesā.
KM uzskata, ka valsts ir pilnībā izpildījusi līgumu, tostarp pilnībā norēķinājusies par LNB ēkas būvniecību, astoņu gadu laikā būvniekam samaksājot 195,6 miljonus eiro.
Tāpat ministrijas ieskatā, būvnieks nodokļu maksātājiem izvirzījis un tiesa pirmajā instancē ir apmierinājusi nepamatotas prasības, proti, finansējuma pieprasījumu, kas starp KM un būvnieku noslēgtā līguma ietvaros nav ne pamatots, ne apmierināms.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.
KM pārstāve Lita Kokale aģentūrai LETA 2018.gada martā pauda pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga Hill International izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016.gada 31.decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību.
Nacionālā būvkompāniju apvienība aģentūrai LETA toreiz norādīja, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.
