Uzņēmēju noskaņojums šogad maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās pakalpojumu sektorā un būvniecībā, bet pasliktinājās apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītājs maijā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, ir 1,2%, kas, salīdzinot ar aprīli, ir kritums par 0,7 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs: pārtikas mazumtirdzniecībā – 15,6%, nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – 6,5%, bet degvielas mazumtirdzniecībā – 20,6%. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, pasliktinājies par 0,1 procentpunktu un ir sezonai neraksturīgi zems – 1%, savukārt to detaļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī remontā noskaņojuma rādītājs samazinājies par 4,1 procentpunktu, noslīdot līdz 9,7%, min CSP.
Pakalpojumu sektorā maijā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs ir 2,3%, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir uzlabojies par 1,4 procentpunktiem.
Optimistiskākie maijā, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, bija uzņēmēji izmitināšanas nozarē (29,1%), gaisa transportā (25,6%), ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu sniedzēji (24,5%), kā arī apdrošinātāji (22,4%). Gaisa transports ir vienīgā ar transportu un uzglabāšanu saistītā apakšnozare, kurā noskaņojuma rādītājs maijā bija pozitīvs. Pārējās šīs jomas apakšnozarēs (gan sauszemes, gan ūdens transportā, arī uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās un pasta un kurjeru darbībā) uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs. Zemākie noskaņojuma rādītāji maijā pakalpojumu sektorā bija jau minētajā uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (-12,3%), kā arī kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (-9,8%) un izdevējdarbībā (-8,1%).
Būvniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs maijā ir bija -14%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 0,5 procentpunktiem.
Pesimistiskais noskaņojums saistīts ar pasūtījumu līmeni būvdarbiem, kuru kā nepietiekamu vērtēja 31,4% būvuzņēmēju. Noskaņojuma rādītājs maijā, salīdzinot ar aprīli, palielinājies inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos attiecīgi par 4,4 un 2,9 procentpunktiem, savukārt ēku būvniecībā samazinājies par 1,7 procentpunktiem, min CSP.
Apstrādes rūpniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs maijā ir -7,1%, kas, salīdzinot ar aprīli, ir samazinājums par 1,2 procentpunktiem.
Maijā, salīdzinot ar aprīli, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, uzņēmēju noskaņojums pieauga pārtikas produktu ražošanā – par 2,4 procentpunktiem, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 3,8 procentpunktiem, kā arī mēbeļu ražošanā – par 3,1 procentpunktu. Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 8,4 procentpunktiem, metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā – par 1,3 procentpunktiem un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 4,7 procentpunktiem.
2024. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā ir 97,6 (iepriekšējā mēnesī 98,3), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs ir 98,9. Aprīlī un maijā tas ir noslīdējis zem ilgtermiņa vidējās vērtības.
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī maijā, ir 15,6% (iepriekšējā mēnesī 17,1%). Maijā, salīdzinot ar aprīli, nenoteiktība samazinājās būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā – attiecīgi par 4,1, 2,8 un 3,5 procentpunktiem. Savukārt apstrādes rūpniecībā ekonomiskās nenoteiktības rādītājs pieaudzis par 1,9 procentpunktiem. Kopējā nenoteiktības rādītāja samazināšanos ietekmējis arī patērētāju vērtējums, kas salīdzinājumā ar aprīli samazinājies par 4,2 procentpunktiem.
Darbaspēka uzkrāšanas rādītājs raksturo uzņēmēju īpatsvaru, kuri, tuvākajā laikā paredzot uzņēmuma aktivitātes vai preču, vai pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, tomēr neplāno samazināt nodarbināto skaitu. Maijā šī rādītāja vērtība bija 8,1%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā aprīlī.
