Daudzdzīvokļu māju renovācija uzlabo ēkas energoefektivitāti – pēc renovācijas darbu pabeigšanas vidējais enerģijas patēriņš samazinās par 53%, kas ir būtisks ietaupījums arī iedzīvotājiem.

Tomēr, lai ēka dotu maksimālu energoietaupījumu, par to ir savlaicīgi un pareizi jārūpējas. ALTUM Energoefektivitātes Kompetences centra vadītājs Didzis Skrodelis skaidro, ko var darīt mājas iedzīvotāji un pārvaldnieks, lai saglabātu mājas renovācijas efektu ilgtermiņā.

Ko var darīt mājas iedzīvotāji?

1.Kontrolēt logu tehnisko stāvokli
Nehermētiski rada siltuma zudumu, tādēļ pēc to uzstādīšanas ir jāpārbauda stikli, blīvgumijas, profili un furnitūra. Vienlaikus logi ir regulāri jāmazgā, jāpieregulē un vismaz reizi gadā jāieeļļo furnitūras kustošie mezgli un berzes vietas.

2.Pasargāt telpas no pelējuma
Tīra un sabalansēta ventilācijas sistēma taupa enerģiju un nodrošina gaisa pieplūdi ēkā, tādēļ iedzīvotājiem savlaicīgi jārūpējas par tās apkopi. Bez gaisa cirkulācijas telpā rodas mitrums, kas var radīt pelējumu, kā arī paaugstināt CO₂ līmeni, kas, savukārt, ilgtermiņā var izraisīt nopietnas veselības problēmas.

3.Taupīt siltumenerģiju
Ja ēkā uzstādītie radiatori dzīvokļos aprīkoti ar termoregulatoriem, iedzīvotājiem ir iespēja regulēt un optimizēt siltuma patēriņu telpā. Temperatūras samazināšana pat par vienu grādu palīdz ietaupīt aptuveni 4–5% no visas siltumenerģijas, tādēļ ieteicams regulēt zemāku temperatūru naktī, kā arī laikā, kad neviens nav mājās. Un tā kā daudzdzīvokļu namos ir vienota apkures sistēma, iedzīvotāji nedrīkst savā dzīvoklī pavisam noslēgt apkuri, jo tas rada disbalansu kopējā mājas apkures sistēmā.
Arī siltumizolācija bēniņos un pagrabstāvos aizsargā māju pret siltuma zudumu, tādēļ svarīgi nodrošināt, ka šīs telpas ir slēdzamas. Pagrabstāvos ieteicams turēt aizvērtus logus, lai telpā netiek kaķi, kuri ar nagiem var bojāt siltumizolācijas materiālus.

4.Nodrošināt gaisa piekļuvi radiatoriem
Svarīgi, lai radiatoriem būtu nodrošināta brīva gaisa piekļuve – tie nebūtu nosegti ar bieziem aizkariem vai mēbelēm. Radiatoru nosegšana veicina uzskaitītā siltuma izstarojuma pieaugumu, bet vienlaikus telpa netiek pietiekami sildīta un nenotiek siltā un aukstā gaisa apmaiņa.  

5.Rūpēties par tīru gaisu
Energoefektīvi mājokļi tiek aprīkoti ar vēdināšanu – logi ir aprīkoti ar gaisa pieplūdes vārstiem vai izbūvēti gaisa pieplūdes kanāli caur fasādi – arī šīm sistēmām ir jāveic apkope. Īpaša uzmanība jāpievērš filtra stāvoklim un vajadzības gadījumā tas jānomaina. Turklāt ir būtiski atcerēties, ka renovētās ēkās ir nodrošināti risinājumi pietiekamai gaisa pieplūdei telpā un tas nozīmē, ka vēdināt telpas nav vajadzības – īpaši gada aukstajā laikā tas veicina telpas dzesēšanu un siltuma zudumu, lieki audzējot rēķinu par apkuri.

Ko var darīt mājas pārvaldnieks?

1.Pārbaudīt apkuri dzīvokļos
Vienā dzīvoklī ir pārāk karsts, kamēr citā ir vēss, jo radiatori nespēj sasildīt telpu. Tas var liecināt par to, ka nepieciešams veikt siltumapgādes sistēmas balansēšanu, kuras pamata uzdevums ir panākt, lai siltumnesējs sistēmā tiek sadalīts atbilstoši.

2.Veikt apkures sistēmas apkopi
Jaunuzstādītās apkures sistēmās – radiatoros, cauruļvados un siltummaiņos –, pēc renovācijas uzkrājas montāžas netīrumi un gruži. Tas samazina siltuma pārnesi un var izraisīt apkures sistēmas elementu bojājumus, tāpēc ir jāveic regulāras apkopes un filtru tīrīšana siltummezglos.

3.Pārbaudīt siltummezgla iestatījumus
Dažkārt iestatījumi mēdz pazust pat īsas elektrības padeves bojājuma rezultātā, tādēļ regulāri jāpārliecinās, vai tie ir korekti. Īpaši svarīgi ir sekot līdzi laikapstākļiem un pēc aktuālās situācijas mainīt uzstādītos parametrus. Regulēšanu var veikt tikai apmācīti speciālisti.

4.Izvērtēt fasādi
Siltinātas fasādes un cokola virsma nav paredzēta augstu mehānisku slodžu izturēšanai, ja vien projekts neparedz paaugstinātas izturības virsmas apstrādi, tādēļ virsma jāpasargā no dažādām ārējām ietekmēm, piemēram, bērnu spēlēm ar bumbu pret sienu. Tāpat jāpārbauda, vai nav bojāta jumta konstrukcija un ūdens noteku sistēma, jo slapja fasādes pasliktina siltumtehniskos parametrus, piemēram, ledus gabali atkušņa laikā vai lapas un dažādi gruži rudenī var radīt sistēmu nosprostojumu. Ja konstatēts bojājums – tas ir jānovērš.
Fasādes tuvumā nav ieteicams stādīt krūmus un citus augus, jo tas var radīt labvēlīgu vidi mikroorganismiem – sēnēm, aļģēm un citiem. Ja tas tomēr ir noticis, skartās zonas jāmazgā ar neitralizējošu līdzekli vai jāpārkrāso ar pret mikroorganismiem noturīgu krāsu. Arī tad, ja fasāde nopūsta ar grafiti, ir pieejami specializēti kopšanas līdzekļi krāsas noņemšanai.

1 komentārs

  1. Labvakar!
    Pārsteigts lasu rakstu “Mājas uzturēšana pēc renovācijas” un nevaru vien nobrīnīties, kāpēc profesionālajā publikācijā tiek lietots termins”renovācija”, vēl agrāk bija “remonts”. Bija … Šodien Būvniecības Likuma 1.pantā atrodu “4) būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;”
    Un vēl – kas tā tāda “celtniecība”, ja ikvienā Latvijas būvniecības normatīvajā aktā sastopam “būvniecība”?
    Ar patiesu cieņu –
    Oskars Caune

    P.S. “Saglabājiet (to iesaka LBS ) savu vārdu, e-pastu un tīmekļa vietni šajā pārlūkprogrammā, kad es (varbūt bija domāts – Jūs?)nākamreiz komentēšu (komentēsiet?).” – skan ne visai latviski.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit