Mājokļu tirgus pēc vasaras Rīgā kļuvis aktīvāks, un darījumu skaits, salīdzinot ar augustu, ir audzis vidēji par 4%, aģentūru LETA informēja nekustamo īpašumu kompānijas Latio pārstāvji.
Kompānijā atzīmē, ka Rīgā 2022.gada septembrī dzīvokļu darījumu skaits pārsniedza 850, kopējai darījumu summai veidojot vairāk nekā 53 miljonus eiro. Tas gan ir par aptuveni 22% mazāk nekā pērnā gada septembrī, bet pamatā Latio to skaidro ar sērijveida dzīvokļu nemainīgi augsto piedāvājumu tirgū un darījumu īpatsvara kāpumu tieši šajā segmentā.
Neskatoties uz publiskajā telpā izskanējušām dažādām prognozēm saistībā ar apkures sezonas izmaksām, cenu un Euribor likmes kāpumu, kā arī šo faktoru ietekmi uz pircēju rīcību, mājokļu tirgus septembrī bijis gana piesātināts un aktīvs, norāda Latio pārstāvji.
Lai pārdotu mājokli par tirgus cenu, vidēji bija nepieciešamas 36 dienas (augustā – 32, jūlijā – 28 dienas), savukārt 12% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (augustā – 14%, bet jūlijā – 16%).
Vienlaikus Latio norāda, ka septembrī 58% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (augustā – 63%, jūlijā – 60%), bet 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (augustā – 4%, jūlijā – 7%). No visa darījumu skaita 26% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (augustā – 26%, jūlijā – 24%).
Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva informē, ka septembrī saglabājas pēdējo mēnešu tendences, un visizteiksmīgāk tās vērojamas divos segmentos – jauno projektu un sērijveida dzīvokļu darījumos. Ja jauno projektu īpašumiem nepietiekamā piedāvājuma dēļ, kas salīdzinājumā ar augustu samazinājies vēl par 3%, cenas turpina pieaugt, tad sērijveida dzīvokļu piesātinātais piedāvājums tirgū šobrīd sekmē šo īpašumu cenu lejupslīdi. Tiesa, patlaban tā ir samērā nebūtiska un sasniedz vien 0,4%.
Vienlaikus eksperte atzīst, ka šādu īpašumu realizācija pārdevējiem pašu spēkiem kļūst aizvien komplicētāka.
Ijevļeva piebilst, ka darījumi ar īpašumiem ir jāveic tad, kad ir tāda vajadzība – ja nepieciešams jauns mājoklis, tad atbilstoši savām iespējām tas arī jāiegādājas. Nogaidīšana un tirgus vērošana var nesniegt vēlamo rezultātu, jo pamatotas ilgtermiņa prognozes patlaban ir grūti izteikt pat nozares profesionāļiem.
Vienlaikus jāskatās arī uz inflācijas rādītājiem, uzsver Ijevļeva, norādot, ka pie tik augstas inflācijas uzkrājumi zaudē savu vērtību, tāpēc iespēju robežās tos vēlams investēt, pārvēršot aktīvā, piemēram, nekustamajā īpašumā.
Tādējādi Ijevļeva secina, ka darījumu apjoma pieaugums, kas piedzīvots pēdējā mēnesī, ir loģisks. Iedzīvotāji, sabalansējot savas vajadzības, iespējas un riskus, lielā mērā ir pielāgojušies tirgus turbulencei un piesardzīgāk, bet tomēr veic darījumus.
