Mārtiņš Pošeika 2007. gadā absolvējis Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultāti kā sociālo zinātņu bakalaurs vadībzinātnē (specializācija Eiropas ekonomikā un biznesā). 2013. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ieguvis profesionālā bakalaura grādu būvniecībā un inženiera kvalifikāciju būvniecībā, bet 2014. gadā RTU ieguvis profesionālā maģistra grādu būvniecībā.
Mārtiņš Pošeika ir Latvijas Būvinženieru savienības eksperts, veicot sertifikātu pretendentu iesniegumu izskatīšanu, būvspeciālistu prakses un papildu izglītības pārbaudi, kā arī būvspeciālistu padziļinātās būvprakses pārbaudes.
Mārtiņš Pošeika ir SIA Pillar Contractor būvdarbu kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs, iepriekš strādājis kā SIA Pillar Contractor kvalitātes inženieris.
Bijis atbildīgais būvdarbu vadītājs SIA Skonto būve (2018), būvinspektors Būvniecības valsts kontroles birojā (2016–2018), no 2007. līdz 2016. gadam strādājis AS Siguldas būvmeistars kā būvdarbu un projektu vadītāja palīgs, vēlāk kā būvdarbu (projektu) vadītājs.
Piesakot sevi kā kandidātu LBS valdei, Mārtiņš Pošeika uzsver, ka LBS valdes pārstāvēšana ir ne tikai liels pagodinājums – tas nosaka arī pienākumu aktīvi līdzdarboties un uzlabot procesus, lai labāk sasniegtu LBS izvirzītos mērķus.
1. Kādi LBS uzdevumi tuvākajos gados, jūsuprāt, ir paši aktuālākie?
– Veidot vienotu izpratni par būvniecības normatīvo regulējumu starp būvniecības dalībniekiem (būvniecības dalībnieku tiesības, atbildība un pienākumi).
– Kvalificētu būvspeciālistu sagatavošana, balstoties tieši uz praktisko zināšanu apguves nodrošināšanu.
– Aktīvāka jaunu biedru piesaistīšana LBS darbā vai interešu sekcijās.
2. Kas būtu jāmaina vai jāuzlabo LBS valdes darbā?
– Ņemot vērā, ka esmu jauns kandidāts, man nav argumentēta un uz pieredzi balstīta detalizēta viedokļa par nepieciešamajiem LBS valdes darba uzlabojumiem, bet pieņemu, ka vienmēr ir atrodami procesi, kas jāoptimizē un jāpadara jēgpilnāki, piemēram, LBS kā profesionālai sabiedriskai organizācijai ir aktīvāk un publiskāk jāsadarbojas gan ar Ekonomikas ministriju, gan citiem būvniecības procesā tieši vai netieši iesaistītajiem dalībniekiem (organizācijām), sekmējot atklātu un uz rezultātu orientētu komunikāciju ar visām iesaistītajām pusēm, tādējādi ceļot LBS prestižu kā profesionālai un spēcīgai biedrībai.
3. Ko jūs varat darīt, lai šos uzdevumus realizētu pats vai sadarbībā ar konkrētu komandu?
– Vienota izpratne par būvniecības normatīvo regulējumu – personīgi vai sadarbībā ar LBS likumdošanas sekciju (t. sk. citiem sadarbības partneriem); aktīva komunikācija ar Ekonomikas ministriju, organizējot būvniecības normatīvā regulējuma pilnveidošanu un/vai skaidrojumu saņemšanu par pareizu konkrēto normatīvo aktu pielietošanu.
– Kvalificētu būvspeciālistu sagatavošana – sadarbībā ar LBS izglītības un būvniecības zinātnes sekciju sniegt būvniecības nozares studentiem ieskatu būvniecības procesā no praktiskās puses, proti, organizējot informatīvus seminārus un regulārus, iepriekš plānotus būvobjektu apmeklējumus.
– Aktīvāka jauno biedru piesaistīšana – distancējoties no tā, ka būt par LBS biedru ir sava veida cieņas apliecinājums pret būvinženiera profesiju, LBS ir skaidri jādefinē, ko tā var sniegt saviem biedriem pretī kā profesionāla sabiedriska organizācija, piemēram, papildu profesionālās pilnveides apmācības (izdevīgāks un plašāks apmācību piedāvājums) un profesionālo kontaktu izveidi/uzturēšanu (regulāras LBS biedru tikšanās). Tāpat LBS ir jāveicina atpazīstamība kā profesionālai un spēcīgai biedrībai, lai potenciālajiem LBS biedriem būtu pārliecība, ka, iesaistoties LBS, ir iespēja papildināt savas profesionālās zināšanas un kontaktus, kā arī ietekmēt Latvijas būvniecības industrijas procesus. Šāda LBS atpazīstamība ir jāveicina, sākot ar aktīvu iesaistīšanos būvniecības nozares studentu kvalifikācijas celšanā un beidzot ar rezultatīvu un publiski redzamu darbu Latvijas būvniecības nozares sakārtošanā.
