Mazi paradumi, kas uzlabo dzīvi

0

Domāt un dzīvot zaļi un energoefektīvi ir populāri, tā iespējams krietni ietaupīt līdzekļus, un viss sākas no mazām un mums zināmām lietām.

Kad daudzdzīvokļu namos vadu sapulces, saprotu, ka iedzīvotājiem reizēm apnīk visi normatīvie akti, kas ierobežo pārvaldnieka spējas pašam risināt mājas pārvaldīšanas jautājumus. Tajā brīdī uzdodu kādu provokatīvu jautājumu vai sniedzu dažus ieteikumus. Šajā numurā – daži no tiem.

Svarīga – vēdināšana

Mājokli nevajag vēdināt ziemas vai citā mistiskā režīmā, tā siltumu izlaižam pa logu. Labāk atvērt logu un telpu izvēdināt ar caurvēju. Nevajag lieki krāsot vai aizkrāmēt radiatorus. Daudziem ļoti patīk aizkari līdz grīdai, bet aiz tiem nav brīvas telpas, gaiss nespēj viegli cirkulēt, un siltais gaiss neiekļūst telpā. Bieži vien sildķermeņi ir pilni ar putekļiem, daudzi uz tiem žāvē veļu un brīnās, kāpēc ir vēss un mitrs.

Pirms septiņiem gadiem kāda dzīvokļa īpašnieki nemitīgi sūdzējās, ka pēc mājas renovācijas viss pelē, draudēja pat ar Bez Tabu un citiem. Piecas sešas reizes braucām uz dzīvokli, par laimi, izdevās pārliecināt, ka jāattaisa sienā esošais ventilācijas kanāls un telpas jāvēdina. Tur dzīvoja liela ģimene – pieci seši cilvēki, viņi gatavoja ēst, mazgāja veļu. Ieejot koridorā, man uzreiz aizsvīda brilles. Kad viņi sāka vēdināt dzīvokli un uztaisīja remontu, pelējuma vairs nebija.

Daudz var ietaupīt, mainot temperatūru. Ja to samazina par vienu grādu, rēķins sarūk vismaz par 10%. Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem svarīgi par to runāt sapulcēs, balansēt stāvvadus un vienoties par nedaudz zemākas temperatūras iestatīšanu. Ja guļamistabā iespējams regulēt siltumu, naktī vēlams to samazināt par trim četriem grādiem – būs labāks miegs un diezgan liels enerģijas ietaupījums.

Rūpes par koplietošanas telpām

Sabiedriskās telpās jākontrolē, vai nav sagrozīts termostats.

Tehniskajos koridoros nav vēlams glabāt dažādas mantas. Pagrabus vajag iztīrīt no uzkrātā, tā tiks sakārtoti tehniskie koridori, izpildītas ugunsdrošības prasības, sanitārās normas, un pašiem būs tīkamāk. Vienīgā problēma – mēs to nevaram darīt, jārosina iedzīvotāji. Pārvaldnieka vai kādas citas personas iznestās mantas kādam iedzīvotājam var izrādīties ļoti vērtīgas, un var veidoties konflikts par zādzību vai īpašuma sabojāšanu. Pagrabiem jābūt slēgtiem, nav labi, ja tajos mitinās kaķi, jo tie, meklējot siltāku vietu, var saplēst siltumizolāciju.

Ir nācies slēgt daudzdzīvokļu māju bēniņu lūkas, jo bēniņi nav mantu glabāšanai vai staigāšanai piemērota vieta. Ir iedzīvotāji, kam tīk uz jumta sauļoties, taču viņi bojā jumta segumu. Nereti tiek atstātas tukšas plastmasas pudeles vai citas mantas, kas iekļūst lietus kanalizācijā un kā pludiņš to aizdambē, applūdinot visu māju.

Taupīsim ūdeni!

Izmantojot modernās tehnoloģijas, varam efektīvāk pielāgoties savam dzīves ritmam un analizēt, kā un ko tērējam. Svarīgi taupīt ūdeni, tīrot zobus un mazgājoties dušā. Sākumā, kad stāstīju par ūdenskrāna aizgriešanu, ziepējoties vai tīrot zobus, mājinieki smīnēja, bet drīz vien pamanīju, ka arī viņi aizgriež ūdenskrānu.

Izvēloties dušu, nevis vannu, ūdeni tērējam piecas, septiņas reizes mazāk. Uzliekot ūdenskrānam aeratora uzgali, liekas, ka ir liela ūdens plūsma, bet īstenībā tur ir daudz gaisa, un rokas var labi nomazgāt. Daudz ūdens var ietaupīt, lietojot trauku mazgājamo mašīnu.

Tērēt mazāk elektroenerģijas

Lieki nevirinot cepeškrāsni, ledusskapim iestatot normālu, ne pārāk zemu temperatūru, varam taupīt elektroenerģiju. Mazgājot drēbes, agrāk izvēlējos automātisko režīmu, tagad domāju, ko lieku veļasmašīnā un cik karstu ūdeni vajag. Izvēloties 30–400C, tiek ietaupīta enerģija un drēbes tik ātri nebojājas.

Daudzi izvēlas elektrotehniku ar lielu jaudas rezervi, lai arī bērni to var lietot, taču domāt ar rezervi ir ļoti nepareizi. Iededz gaismu tad, kad lieto, un aizejot izslēdz! Uzliec pannai vai katlam vāku! Ja dzer vienu krūzi kafijas, tad ūdeni sildi tik, cik krūzītei vajag, nevis pilnu kannu.

Aizauguši cauruļvadi

Man ļoti nepatīk, kā tiek risināta cīņa ar Legionellas baktēriju. Likumā noteikts, ka dzīvoklī karstā ūdens temperatūrai jābūt vismaz +500C. Iedzīvotājiem jāstāsta – ja duša ilgi netiek lietota, ūdeni vajag notecināt. Īstenībā vienalga, vai likumā minēti +50, +60 vai +700C, problēma tā netiek risināta, jo rodas bīstami papildu efekti. Tā iespējams applaucēties, vietās, kur ūdens ir nedaudz cietāks, cauruļvadi aizaug ar kaļķi tieši tāpat kā tējkanna.

Temperatūra jāizvēlas gudri. Vēlami aptuveni +500C, lai apaugums ar kaļķi ir minimāls. Latvijā vairākās mājās, kur agrāk bija normāla ūdens cirkulācija, ūdensvadi ir aizauguši un cirkulācijas daudzos dzīvokļos nav. Līdz ar to risks iegūt Legionellas baktēriju ir daudz augstāks. Ne vienmēr visi valdības lēmumi ir gudri, es labprāt par šiem jautājumiem diskutēju.

Pasauli darīt labāku

Pēc mājas renovācijas daudziem rodas vēlme remontēt dzīvokli. Nākamajā kopsapulcē iedzīvotāji bieži vien spriež, ko vēl darīt, lai sakārtotu vidi. Nozīmīga ir saprātīga atkritumu šķirošana, dažviet šim mērķim izveido kompleksus pazemes laukumus. Taču vēl aizvien pie daudzām mājām saglabājušies konteineri, kuru tuvumā uzturas mušu, kaķu un suņu bari.

Dažreiz kāpņu telpas remonts vai jumta maiņa stimulē paveikt arī citus darbus, un pamazām tiek sakārtota visa māja. Bez jebkāda līdzfinansējuma kopā varam paveikt lielus darbus – sakārtot bērniem domātus laukumus, ierīkot sev trenažierus.

Kad Vācijā senioriem parādīja, kā izmantot tehnoloģijas un uzlabot drošību, daudz kas mainījās. Stāstot par kanalizācijas pareizu lietošanu, ievērojami samazinājās aizsērējumi. Arvien retāk no kanalizācijas izvelk dvieļus un citas mantas, lielākais atradums bijuši vilnas aizkari.

Pirms diviem gadiem mamma man uzdāvināja auduma maisiņu. Sākumā bija mazliet neērti to lietot, bet tagad to izmantoju ar prieku un esmu ievērojis, ka ļoti daudzi vairs neizvēlas plastmasas maisiņus. Izturīgs un necaurspīdīgs auduma maisiņš mašīnā man stāv pa rokai. Nesot pirkumu, neviens necenšas saskatīt, ko esmu nopircis.

Pamazām mainot paradumus, pasauli varam darīt labāku.

Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris augusta numura (Nr. 75).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

Pievienot komentāru