Ir izveidota jauna valsts galveno autoceļu bīstamo posmu un krustojumu jeb melno punktu karte, kurā apkopti ceļu satiksmes negadījumu dati par trīs gadu periodu no 2017. līdz 2019.gadam. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, melno punktu skaits ir samazinājies uz pusi un 2017. – 2019.gadā uz valsts galvenajiem autoceļiem ir konstatēti 48 melnie punkti. Iepriekšējā kartē par periodu no 2014. līdz 2016.gadam šādi punkti bija 99.

Lielākā melno punktu koncentrācija ir Pierīgā, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte. Ir mazinājies to bīstamo posmu un krustojumu skaits, kuros gājuši bojā vairāki cilvēki. Šajā kartē tie ir trīs, iepriekšējā bija astoņi.

“Bīstamo vietu skaits ir krasi samazinājies, tā ir pozitīva tendence. Mūsu uzdevums no ceļu infrastruktūras viedokļa ir darīt visu, lai ceļu lietotāji varētu droši piedalīties satiksmē un šo melno punktu skaits turpinātu samazināties. Šogad, pateicoties papildu finansējumam 75 miljonu apmērā, tiks realizēti arī papildu projekti satiksmes drošības paaugstināšanai. Kopumā, gan no ikgadējā budžeta, gan no papildu līdzekļiem satiksmes drošības projektiem tiks atvēlēti 8 miljoni eiro,” šodien mediju pasākumā norādīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs  Jānis Lange.

Analizējot ceļu satiksmes negadījumu datus, arī jāsecina, ka daudzos posmos, kur notiek sadursmes, to cēlonis ir neatļautā manevra veikšana jeb apdzīšana, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus. Šādi negadījumi ir notikuši Vidzemes šosejas (A2) 59. kilometrā, Tallinas šosejas (A1) 1. kilometrā, Ventspils šosejas 46. kilometrā un citviet. Arī nesen notikušais negadījums ar motociklu Baltezerā Alderu krustojumā, kas neveido šīs jaunās kartes statistiku, bet ir uzskatāms piemērs šādam pārkāpumam.

Visi satiksmes organizācijas tehniskais līdzekļi tajā skaitā horizontālie apzīmējumi, ir atrunāti normatīvajos aktos un ir domāti satiksmes drošības uzlabošanai.Vadītājiem ir jārēķinās ar to, ka noteiktā vietā tie ir uzstādīti vai uzmarķēti ne bez iemesla. Kā piemēru var minēt Tallinas šosejas (A1) posmu pie Lilastes, kur tika mainīts malas horizontālais apzīmējums uz nepārtrauktu līniju, un pateicoties tam ir samazinājies uzbraukumu skaits stāvošiem transportlīdzekļiem. 

“Situācija satiksmes drošības jomā ik gadu uzlabojas. To parāda arī jaunā melno punktu karte, kurā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, melno punktu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Tas panākts gan realizējot dažādus satiksmes uzlabojumu projektus, gan iegūstot precīzākus datus no Valsts policijas par CSNg, gan arī pamainot metodoloģiju. Tomēr daļa atbildības ir jāuzņemas arī pašiem autovadītājiem un jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi, ceļazīmes un ceļa marķējums. Situāciju labi raksturo smagā avārija Alderu krustojumā Baltezerā, kas šogad notika starp motociklu un automašīnu,” norāda LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

2019.gadā ir precizēta kārtība, kādā apdzīvotajās vietās klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļa satiksmes negadījumi.

Klasificējot ceļu posmus ārpus apdzīvotām vietām, ceļu tīklā nosaka vietas, kur viena kilometra garumā notikuši vismaz trīs smagi ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kuros ir cietušie, vai astoņi CSNg negadījumi.

Savukārt, apdzīvotās vietās par bīstamu ceļa posmu ir uzskatāms 300 metru garš ceļa posms, kur trīs gadu laikā ir notikuši vismaz desmit CSNg vai ir vismaz trīs smagie CSNg. Krustojums uzskatāms par bīstamu, ja negadījumi ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi.

Pateicoties uzlabotai metodoloģijai, kā arī tam, ka Valsts policijas dati un koordinātes par ceļu satiksmes negadījumu vietām ir kļuvuši precīzāki, arī bīstamos posmus un krustojumus ir iespējams definēt precīzāk.  

Melno punktu skaita samazinājums ir skaidrojams ar to, ka daudzos no tiem ir veikti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Kopumā satiksmes uzlabojumi bez pārbūves veikti 13 iepriekšējā periodā (2014.–2016.) konstatētajos melnajos punktos, bet 46 vietās ir veikta ceļa posma pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts fotoradars.

Piemēram:

  • Vidzemes šosejas (A2) krustojums ar reģionālo autoceļu Augšlīgatne–Skrīveri (P32) Augšlīgatnē ir pārbūvēts, ir arī ierīkots gājēju un velosipēdistu celiņš un uzstādīts fotoradars;
  • Daugavpils šosejas (A6) 18.km pie Salaspils – tur tika slēgta nobrauktuve uz pašvaldības ceļu no Rīgas apvedceļa (A5) un Daugavpils šosejas (A6) mezgla;
  • Vidzemes šoseja (A2) Ieriķos, krustojums ar vietējo autoceļu V315 – tur tika izbūvēts veloceliņš un uzstādīts fotoradars;
  • Liepājas šoseja (A9), pieslēgums Rīgas apvedceļam (A5) – pie kafejnīcas pretējā ceļa pusē tika uzstādīta barjera, lai nomali neizmantotu automašīnu novietošanai.

Arī šobrīd vairākās vietās, kas ir iekļautas jaunajā bīstamo posmu un krustojumu kartē, ir ieplānoti pārbūves vai kādi citi darbi. Atsevišķos posmos uzlabošana patlaban jau notiek vai ir notikusi pēdējo trīs gadu laikā. Piemēram, Jūrmalas šoseja (A10), Vidzemes šosejas (A2) Sēnītes posms u.c.

Bīstamie posmi un krustojumi jeb melnie punkti uz Latvijas valsts galvenajiem autoceļiem (2017.–2019.)

Autoceļš kmAutoceļa posmsCSNg CSNg ar
cietušajiem
BojāgājušieIevainotie
A412.Upeslejas, krustojums ar pievedceļu Cekules stacijai (V52)13537
A110.Ādaži, Muižas iela7534
A939.Pieslēgums a/c Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98)13829
A5/A935./1.Pārvads pār a/c Rīga (Skulte)–Liepāja A9 un
a/c Jaunmārupe–Skulte (V14)
189116
A415.Krustojums ar a/c Ulbroka–Ogre (P5)75116
A710.Krustojums ar a/c Rāmava–Baloži (V3) un pievedceļiem a/c Valdlauči–Rāmava (V2)166110
A259.Līkums55114
A12.Viesnīca Baltvilla9619
A524.Karjers12616
A621.Līvzemes ielas (Salaspils) pieslēgums12514
A410.Krustojums ar a/c Rīga–Ērgļi (P4)10414
A837.Krustojums ar a/c Ozolnieki–Brankas–Brankstūri (V1068)10313
A1018. 7314
A18.Ādaži4313
A832.Krustojums ar a/c Jelgava – Dalbe (P100)18509
A812. – 13.Medemciems20506
A823.Krustojums ar pievedceļu Olainei (V18) un Verdiņu ielu19506
A92. 86010
A114.Kadaga75010
A59.A/c Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle)
(A7) rotācijas aplis
12407
A45.Krustojums ar a/c Juglas papīrfabrikas ciemats–Upesciems (P2)7609
A512.Krustojums ar a/c Ķekava–Plakanciems (V6)10507
A1046.Ķemeru kapi7408
A214.Pieslēgums pie a/c A1 Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) A1 un Rīgas apvedceļa (Baltezers–Saulkalne) (A4)14404
A112. 5409
A817. 10406
A1063.Krustojums ar Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98) (rotācijas aplis)11305
A79.Krustojums ar a/c Valdlauči–Rāmava (V1) virzienā no Valdlaučiem14203
A510.Mežs12303
A414.Pieslēgums a/c Biksti–Lielluži (V11)6406
A843. 6506
A41.Pieslēgums Vidzemes šosejai (A2)11103
A11.Pieslēgums Vidzemes šosejai (A2)9204
A713. 9304
A712. 10303
A735.Dzimtmisa6305
A842.Pieslēgums a/c Jelgava–Iecava (P93)13101
A1069.Krustojums ar a/c Tukums–Kuldīga (P121) (rotācijas aplis) uzbraukšanas šķērslim vakara stundās;11202
A818.Lubauši7404
A752.Ūdri3306
A521.Krustojums ar a/c Baloži–Plakanciems–Iecava (V7) (Plakanciems)8103
A413. 6304
A819. 4305
A1019.Pirms iebraukšanas Jūrmalā9202
A233.Vangaži8302
A766.Bauska (66.km) krustojums ar Draudzības ielu, un Bauska–Mežotne–Bērzu skola (V1035)10000
A720.Krustojums ar Rīgas apvedceļu (Salaspils–Babīte) (A5) (rotācijas aplis)9000
A1054.Smārde9000

Pievienot komentāru