Muižiņa savā vietā

0
40

Mūsdienu Rīgas teritorijā bijis ļoti daudz muižu, no kurām tikai neliela daļa ir saglabājusies.

Ar muižu senatnē saprata feodālu zemes īpašumu, ko īpašnieks neapstrādāja pats, bet guva no tās ienākumus. Šaurākā nozīmē par muižu sauc īpašuma pārvaldes celtni vai ēku kompleksu, kurā ietilpst kungu māja vai pils, muižas pārvaldnieka māja, kā arī saimnieciskas un rūpnieciskas celtnes.

Latvijā dažādos laikos kopumā bijis vairāk nekā 1800 muižu. To liktenis 21.gadsimtā ir atšķirīgs – no graustiem, kas pamazām neglābjami iet bojā, līdz atjaunotām, kur kūsā dzīvība un pievelk apmeklētājus kā magnēts.

Arī daudzajām Rīgas pilsētas muižiņām ir katrai savs stāsts – Vienības gatvē 27 ir Blokmuiža, kas iekļauta 100 apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā, Drēzdena muižu nojauca 2010.gadā, jo traucēja Daugavgrīvas ielas rekonstrukcijai, Strazdumuižas ēkas izmanto Latvijas Neredzīgo biedrība utt.

Zēlustes muižas rekonstrukciju 2006.gadā arhitekts Juris Zviedrāns nosauca par labāko koka ēkas atjaunojumu Latvijā gan no materiālu, gan meistaru darba kvalitātes viedokļa. Tā ir uzskatāms piemērs, kur uzņēmēja iniciatīvu atjaunot kompleksu atbalstījusi konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, valsts pieminekļu aizsardzības institūcijām, arhitektiem, vēsturniekiem, restauratoriem un būvniekiem. Tas glābis vēsturisko būvi no dažu citu likteņa, kad ugunsgrēkos ziemas naktīs senās Rīgas koka celtnes aiziet bojā.

Arhitektūras vēsturnieces Ineses Grandānes rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.83).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit