Mūžībā devies arhitekts Gunārs Asaris (23.06.1934.– 21.02.2023.)

0
238

Arhitekts un pilsētplānotājs, pēc Latvijas Universitātes (tolaik – Latvijas Valsts universitāte) Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļas absolvēšanas (1959) strādājis Rīgas Galvenajā arhitektūras plānošanas pārvaldē un, būdams Rīgas pilsētas galvenais arhitekts (1971–1998), strādāja ar ticību laikmetīgās arhitektūras ideālu iespējamībai.

Viņa kaismīgā publicistika un grāmatas ir ietekmējušas profesijas izvēli ne vienam vien šodienas arhitektam. Gunārs Asaris, būdams Latvijas Arhitektūras savienības priekšsēdētājs (1979-1989), iedibināja Arhitektūras dienu rīkošanu ar plašām, retrospektīvām arhitektūras izstādēm un viesarhitektu ekspozīcijām. Viņš piedalījās Rīgas pilsētas ģenerālplānu un atsevišķu rajonu plānojumu detaļprojektu izstrādāšanā, bija līdzautors Rīgas pilsētas attīstības plānam 1995.–2005. gadam, kā arī Salaspils memoriālam (1967), piemineklim Audriņu traģēdijas upuriem (1973), LKP CK ēkai Kronvalda parkā (1974), K. Barona piemineklim Vērmanes dārzā (1985) u.c. Ar panākumiem piedalījies daudzos projektu konkursos, t. sk. sporta kompleksam Lucavsalā (1965), Fundamentālajai bibliotēkai Rīgā, Teikā (1966), kā arī starptautiskos konkursos. 1998. gadā pēc doktora disertācijas Rīgas pilsētbūvnieciskā attīstība 20.-21. gs. mijā aizstāvēšanas tika ievēlēts par Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes asociēto profesoru, bija PSRS Mākslas akadēmijas īstenais loceklis (1988), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Latvijas Reģionālās Arhitektūras akadēmijas loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks, 2020. gadā saņēmis Būvindustrijas lielo balvu –Pamatakmeni – par mūža ieguldījumu būvindustrijā.

Latvijas Būvinženieru savienība izsaka dziļu līdzjūtību Gunāra Asara tuviniekiem, kolēģiem un Latvijas arhitektu saimei!