Sergejs Meierovics
(1940.gada 8.decembris – 2021.gada 9.aprīlis)
Mūžībā aizgājis būvinženieris Sergejs Meierovics – vīrs bez liekvārdības. Viņš bija SIA LBS-Konsultants būveksperts un 2016.gadā saņēma Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmeni par mūža ieguldījumu nozarē.
Sergejs Meierovics allaž ko pamanīja, izpētīja, secināja un no jauna apguva. Viņš bija tā iededzies par būvniecību, profesionālismu, Vecrīgu, ēkām – pieminekļiem, ka allaž bija gatavs piedalīties gan ar zināšanām, gan rīcību. Viņa viedokli respektēja un pašu cienīja kā īstenu meistaru.
Sergeja Meierovica būvniecības gaitas sākās Rundālē. Tas bija smags laiks. Cilvēkus katru pirmdienu ar autobusu veda uz darbu. Viņi turpat pilī uz grīdas gulēja. Bija pat tāds posms, kad Sergejam bija jāmeklē pārtika, jo viss bija ierobežots, bet laukos, ja nebiji vietējais iedzīvotājs, ēdnīcā paēst nevarēja.
Kad viņš pirmo reizi strādāja pie Brīvības pieminekļa, no vienas puses spieda politika, no otras – cilvēki uztraucās, vai tikai nenojauks, un nāca skatīties. Kad piekļuva zvaigznēm, saķēra galvu – ārprāts, ko nu darīt, vajadzīgs remonts! Zeltījumu augšā uzlikt nevarēja. Uztaisīja lielu būdu, mazākā kastītē salika zvaigznes un veda pie zeltītāja uz mājām. Zvaigznes nocēla, nevienam nezinot. Meistari kādā Pārdaugavas privātmājā tās apzeltīja.
Sergeja Meierovica lielais prieks vienmēr bijis darbs kultūras objektos, tai skaitā Doma baznīcā, Svētā Pētera dievnamā un Pētera un Pāvila baznīcā jeb koncertzālē Ave Sol, Turaidas pils muzejā, Latvijas Nacionālajā operā, Leļļu teātrī, Kuldīgas novadpētniecības muzejā, Cesvaines pilī, Valmieras teātrī, Dailes teātrī, Cēsu pils zirgu staļļu pārbūvē par izstāžu zāli un daudzos citos objektos.
