Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs uzsver BIM lielo nozīmi būvniecībā

0
54
Attēls ilustratīvs

Digitālā revolūcija, kas citās nozarēs ilgst jau gadiem, pēdējā laikā arvien vairāk jūtama arī būvniecības nozarē. Rīks, kas sniedz virkni ieguvumu, ir Būvniecības informācijas modelēšana (BIM), kas ļauj visām iesaistītajām pusēm kopīgi projektēt, būvēt un pat apsaimniekot būvi digitālā vidē. Kā šis rīks var palīdzēt strauji attīstīt būvniecības nozari, savā praksē ikdienā pārliecinās nekustamo īpašumu attīstītāja Bonava Latvija vadošā BIM speciāliste Beāte Graudumniece.

Šobrīd tiek izdalītas divas projektēšanas metodes – klasiskā 2D projektēšana un būves informācijas modelēšana. “Modelēšanas process, izmantojot BIM, dod iespēju ietaupīt laiku, automatizēti veicot uzdevumus, kas nepārtraukti atkārtojas, lai arhitekti un inženieri varētu veltīt laiku pilnvērtīgai savu profesionālo zināšanu izmantošanai optimālāko risinājumu izstrādei, nevis mehāniski veicamu uzdevumu izpildei. Jā, klasiskais projektēšanas piegājiens divās dimensijās nereti sniedz ilūziju, ka process norit ātrāk, kas sākuma fāzēs tā arī varētu būt, tomēr gadījumos, kad nepieciešams veikt izmaiņas, BIM darba plūsma nodrošina vienkāršotu un precīzāku izmaiņu ieviešanu,” stāsta Bonava Latvija vadošā BIM speciāliste Beāte Graudumniece, uzsverot, ka BIM nav pakalpojums, programmatūra vai serviss – tas ir process, ideoloģija, kas tiek standartizēta un uzlabo sadarbspēju starp projektā iesaistītajām pusēm, nodrošinot kvalitatīvāku produktu īsākā termiņā.

“Izmantojot būves informācijas modelēšanu, jāsamierinās, ka projektēšanas sākuma stadijā jeb modelēšanas fāzē būs nepieciešams investēt vairāk laika, tomēr ieguldītais resurss sāk atmaksāties jau projekta noformēšanas brīdī. Ar BIM iegūstam krietni vairāk informācijas, kas izmantojama un pielietojama vairākos veidos un dažādos būvniecības procesos. Primāri apmierinot projektēšanas vajadzības, modeļi joprojām satur gana daudz informācijas, kas ir aktuāla citās būvniecības fāzēs – darbu plānošanā, tāmēšanā, būvniecībā, un lēnām BIM ienāk arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un uzturēšanā,” stāsta Beāte Graudumniece.

Vērtīgs palīgs ne tikai projektētājiem

Bonava Latvija ikdienā BIM izmantojam dažādiem mērķiem – sākot no zemesgabalu un insolāciju izpētes, lai saprastu izsauļojumu dzīvokļos un ēkā kopumā, beidzot ar būvniecības procesu. Primārais BIM pielietojums ir būvprojekta izstrāde, tomēr to var pielietot arī vizualizāciju veidošanā, tāmēšanā, aprēķinu veikšanā, dažādu mārketinga materiālu izveidē un klientu izraudzīto apdares risinājumu apkopošanā,” skaidro speciāliste. “Arhitektu un inženieru radītie modeļi dod iespēju veikt salīdzinoši detalizētu projekta kvalitātes kontroli birojā, uz būvlaukumu nosūtot augstākas precizitātes projektu. Būvlaukumos BIM ienāk kā modeļi vizuālai projekta reprezentācijai, materiālu uzskaitei un problēmvietu piefiksēšanai.”

Latvijā mazāk populāri ir izmantot BIM īpašumu apsaimniekošanā un uzturēšanā, tomēr tas nenozīmē, ka procesa ieviešana arī šādos posmos nebūtu iespējama. Nozarei būtu jāiepazīst modeļu sniegtās priekšrocības – informācija par to, no kā ēka būvēta un kur kas atrodas, ja nepieciešami uzlabojumi vai remontdarbi.

Noderīgs rīks arī mājokļu īpašniekiem un pircējiem

Savs ieguvums no BIM ir pat ar būvniecību un ēkas apsaimniekošanu nekādi nesaistītajam galalietotājam jeb dzīvokļa pircējam. “Pirmkārt, tā noteikti ir projekta kvalitāte. BIM process nodrošina iespēju izķert kļūdas, pirms tās nonāk būvlaukumā. Problēmvietu risināšana būvlaukumā bieži ir sarežģīts, laikietilpīgs un dārgs process, kas automātiski ietekmē gan projekta kopējās izmaksas, gan laika plānošanu. Turklāt iespēja parādīt klientam 3D modeli un iedzīvināt lietas visās plaknēs rada būtisku telpisku sajūtu par to, kā varētu izskatīties galaprodukts,” stāsta Beāte Graudumniece.

Arī Bonava Latvija klientiem veikt izvēli par sava nākamā mājokļa izvēli kādā no jaunajiem projektiem palīdz tieši BIM – ieejot uzņēmuma mājaslapā un caurskatot 3D modeli, iespējams uzklikšķināt uz izvēlētā dzīvokļa un gūt precīzāku priekšstatu par to.

Vai ieguvumi atsver izaicinājumus?

“Nozares digitalizācija šobrīd diezgan spēcīgi uzlabo vienu no, manuprāt, galvenajiem BIM stūrakmeņiem – komunikāciju. Tā tiek sakārtota un standartizēta, nodrošinot un definējot komunikācijas kanālus un sagaidāmās atbildības no katra projektā iesaistītā cilvēka,” pauž Beāte Graudumniece.

Tomēr BIM procesu nodrošināšana nozīmē ne tikai ieguvumus, bet arī izaicinājumus. Sākumā nepieciešamas investīcijas procesa ieviešanai, iegādājoties programmatūras, kas nereti mēdz izmaksāt vairāk nekā 2D projektēšanai nepieciešamās.

Tāpat jārūpējas par atbilstoši sagatavotu darbaspēku, projektā iesaistīto cilvēku apmācīšanu autorprogrammatūru lietošanā un citu pakārtoto procesu pielāgošanu. Ņemot vērā straujo digitālo rīku attīstību, ar vienreizējām apmācībām nereti ir par maz, vajadzīgās zināšanas kļūst dziļi tehniskas un specifiskas, kas rada nepieciešamību pēc jauniem speciālistiem un amatiem uzņēmumu ietvaros, piemēram, BIM speciālists, BIM koordinators utt.

“Kā ar visām jaunām lietām, arī BIM ieviešanā var gadīties saskarties ar zināmu pretestību, jo jebkurš jauns process prasa ne tikai investīcijas rīku iegādē un komandas apmācībās vai lēnāku projektēšanas tempu pirmajos realizētajos projektos, bet arī komandas iziešanu ārpus komforta zonas,” stāsta Beāte Graudumniece. Viņasprāt, labs risinājums būtu jauno speciālistu iepazīstināšana ar digitāliem procesiem un rīkiem jau augstskolas studiju laikā.

Veids, kā iedzīvināt BIM būvniecības un tai pietuvinātās nozarēs, meklēts arī valstiskā līmenī. Ekonomikas ministrija, uzsverot nepieciešamību Latvijai kā atvērtai ekonomikai augstas starptautiskās konkurences apstākļos nepārtraukti paaugstināt būvniecības nozares uzņēmumu efektivitāti un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, 2019. gadā izstrādāja Ceļa karti būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanai Latvijā. Tā tapusi, izmantojot digitalizācijas sniegtās iespējas, sadarbībā ar citām valsts iestādēm, kapitālsabiedrībām, būvniecības nozares, izglītības iestāžu un būvniecības pasūtītāju pārstāvjiem.

Ceļa karti izstrādājām, lai veicinātu vienotu izpratni par sasniedzamajiem mērķiem un nepieciešamajiem uzdevumiem būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanai Latvijā. Lai sagatavotu nozari BIM lietošanai un lai BIM ieviešana neradītu sarežģījumus, ministrija jau vairāku gadu garumā īstenojusi kvalitatīvas bezmaksas apmācības par BIM izmantošanu, kuras šo gadu laikā ir apmeklējuši vairāk nekā 3000 dalībnieku. BIM kompetences un prasmes ir iekļautas arī visos būvinženieru profesijas standartos un būvinženieru augstākās izglītības programmās,” uzsver Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

BIM – izvēle vai obligāts priekšnoteikums?

Patlaban BIM pielietošana ir brīvprātīga, kā paskaidro Ekonomikas ministrijā, taču trešās grupas ēku jaunā būvniecībā BIM jau šobrīd tiek diezgan plaši piemērota, jo īpaši privātā sektora būvniecības iecerēs. Pērnā gada septembrī, apstiprinot grozījumus ēku būvnoteikumos, valdība lēma, ka no 2025. gada 1. janvāra publisku personu finansētu trešās grupas jaunu ēku būvniecībā jāievieš BIM. Pie trešās grupas ēkām pieder, piemēram, tādas ēkas, kurām ir vairāk nekā seši stāvi, publiskas ēkas ar vairāk nekā 1000 kvm platību un citas. Tas nozīmē, ka no 2025.gada prasība izstrādāt BIM modeli kā būvprojekta obligātu sastāvdaļu attieksies uz trešās grupas jaunu ēku būvniecību, kas tiks finansēta no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem. Līdz ar to būves informācijas modelis būs daļa no būvprojekta sastāva trešās grupas jaunu ēku būvniecībā – arhitektūrai, būvkonstrukcijām un iekšējām inženiersistēmām,” norāda Olga Feldmane.

Arī Beāte Graudumniece redz, ka BIM nākotnē tiks izmantota arvien plašāk, jo ieguvumi pilnībā atsvērs izaicinājumus: “Informācijas apmaiņa vienotā datu vidē, kas visiem dod iespēju saņemt aktuālo informāciju reāllaikā un ar to apmainīties, projekta kopējās kvalitātes uzlabošana un savlaicīgi digitālā vidē pamanītas iespējamās kļūdas, caurspīdīgāks un pasūtītājam saprotamāks process, vienkāršota resursu un finanšu plānošana – tie ir tieši tādi soļi, kādi vajadzīgi būvniecības nozares straujākai attīstībai pozitīvā virzienā.”