No marta mājas lietas daudzdzīvokļu namos jākārto elektroniski

0
329
Attēls ilustratīvs

No šī gada 1.marta visas mājas lietas ekspluatācijā nodotajos daudzdzīvokļu namos, kuros ir vairāk nekā trīs dzīvokļi, ir jākārto elektroniski – Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Līdz ar to turpmāk dzīvokļu īpašniekiem būs pieejama informācija par ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu, līdzekļu uzkrājumu un citi dati. 

Pārvaldnieku pienākums

Mājas lietas Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) jākārto māju pārvaldniekiem. Dokumentus un informāciju, kas izveidoti līdz 2023.gada 1.martam, pārvaldnieki pēc saviem ieskatiem var pievienot BIS. Viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēku īpašniekiem elektroniska mājas lietas kārtošana nav obligāta.

Lai BIS varētu kārtot mājas lietu un iegūtu tiesības tai piekļūt, pārvaldniekam ir nepieciešams reģistrēties dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. To var izdarīt persona, ar kuru noslēgts aktuāls pārvaldīšanas līgums. Pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) dod piekļuvi mājas lietai BIS. Ja dzīvojamās mājas sastāvā nav trešās grupas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un mājas platība ir līdz 1500 kvadrātmetriem, tad dzīvokļu īpašnieku kopība par pārvaldnieku var iecelt dzīvokļu īpašnieku biedrību – arī, ja tās darbiniekam vai biedram, kurš veiks pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā dzīvojamajā mājā, nav profesionālās kvalifikācijas dzīvojamo māju pārvaldīšanā.  

Plaša informācija vienuviet

Mājas vai dzīvokļu īpašniekiem mājas lietas  par savu īpašumu ir pieejamas BIS portāla www.bis.gov.lv sadaļā Būvju ekspluatācija. Portālam var pieslēgties, izmantojot autorizāciju www.latvija.lv.

Pilns BIS veidojamais mājas lietas saturs norādīts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8.panta trešajā daļā.

Mājas lietā pieejami Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati par kadastra objektu, nekustamā īpašuma sastāvu un pamatdati par nekustamā īpašuma piederību. Tāpat te uzkrājas dati un dokumenti, kas saistīti ar konkrētās būves ekspluatāciju, piemēram, būvspeciālistu sagatavotie un izsniegtie tehniskās apsekošanas atzinumi, kā arī būvvalžu izdotie atzinumi, lēmumi, izziņas
u.c. dokumenti.

Mājas lietā ir ieviesti arī automātiskie atgādinājumi, piemēram, par pienākumu veikt ēkas vizuālo vai tehnisko apsekošanu.

Paredz uzkrājumu fonda izmantošanas mērķus

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektā, kas pašlaik tiek virzīts saskaņošanai Saeimā, noteikts, ka uzkrājumu fondu var izmantot nepieciešamajiem darbiem avārijas situācijas novēršanai un ārpuskārtas remontam, nodokļa maksājumu parādu samaksai un administratīvā naudas soda segšanai. Tāpat līdzekļi izmantojami ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu dokumentu sagatavošanai (energosertifikāts, tehniskās apsekošanas atzinums u.c.), ja šāda dokumenta sagatavošanu paredz normatīvie akti un ja uzkrājumu fondā šim mērķim ir plānoti un pieejami līdzekļi. Finansējumu drīkst izmantot arī citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem mērķiem, ja ar pārvaldīšanas līgumu, kopības lēmumu vai kopīpašnieku lēmumu ir noteikta maksimālā naudas summa šādiem izdevumiem un uzkrājumu fondā šim mērķim tās pietiek.

Piekļuvi pieprasījusi trešā daļa

Tiek lēsts, ka Latvijas daudzdzīvokļu namu dzīvojamo fondu veido 38,6 tūkstoši ēku. Visām daudzdzīvokļu mājām BIS ir izveidotas mājas lietas, taču piekļuve pieprasīta un piešķirta vairāk nekā 12 tūkstošiem māju lietu. Dažādu iemeslu dēļ daudzās mājas lietās elektroniska lietu kārtošana vēl nav sākta, taču pienākuma veikt mājas lietas kārtošanu Būvniecības informācijas sistēmā nodrošināšanai paredzēta administratīvā atbildība, kas noteikta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29.pantā – dzīvojamās mājas īpašniekam vai pārvaldniekam (ja minēto pārvaldīšanas darbību uzdots veikt pārvaldniekam) var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz 280 naudas soda vienībām (10–1400 eiro), bet juridiskajai personai – no divām līdz 2800 naudas soda vienībām (10–14 000 eiro).

Atšķirīgas iespējas

Pārvaldniekam un dzīvokļa īpašniekam skatīšanās režīmā ir pieejams vienāds informācijas apjoms, taču informācijas pievienošanā pārvaldniekam ir plašākas iespējas. Īpašnieks var mainīt savu kontaktinformāciju, nosūtīt paziņojumus pārvaldniekam un citiem īpašniekiem, ierosināt kopsapulces vai aptaujas, pieteikt apsekošanas vizīti pārvaldniekam, kā arī pievienot lēmumus un izsniegt pilnvaras.

Ikvienas personas veiktās darbības sistēmā tiek fiksētas un ir izsekojamas.

Raksts pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris jūnija numurā (Nr.92).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.