Biedrība Latvijas Būvuzņēmēju partnerība 15.decembrī mainījusi nosaukumu uz biedrība Latvijas Būvuzņēmēju apvienība un aicina pievienoties dažāda lieluma un specializācijas būvuzņēmumus mērķtiecīgākai nozares attīstībai, aģentūru LETA informēja apvienības pārstāvji.
Apvienībā skaidro, ka šādas izmaiņas iezīmē nevalstiskās organizācijas nākotnes attīstības plānus – paplašināt savu pārstāvniecību, aicinot pievienoties jaunus dažāda lieluma un specializācijas būvuzņēmumus, kuri būtu ieinteresēti aktīvi iesaistīties dialogā ar valsts pārvaldi nozarei svarīgu jautājumu risināšanā, kā arī plašāk un aktīvāk risināt zaļās un ilgtspējīgās būvniecības jomas, nozares digitalizāciju.
Latvijas Būvuzņēmēju apvienība nemaina juridisko struktūru un saglabā tās pamatmērķi – pārstāvēt un aizstāvēt būvniecības nozares darba devēju ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī veicināt būvniecības kā valsts attīstībai nozīmīga sektora sakārtošanu sabiedrības interesēs.
Biedrība turpinās īstenot tādus pasākumus, kas sekmēs tādu būvniecības, ekonomiskās attīstības, nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas vidi, kas veicina būvniecības nozares uzņēmējdarbības veidošanos un attīstību.
Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons norāda, ka organizācijas pārstartēšanās sakrīt ar laiku, kad darbu sāk jaunā valdība. “Iepriekšējais periods rāda, ka attīstībai ir vajadzīga ciešāks dialogs, ieinteresētība un saskaņotāka rīcība kā valsts pārvaldē tā arī uzņēmēju savstarpējā sadarbībā. Tas ir ļoti būtiski esošās nozares lejupslīdes situācijā,” pauž Miķelsons.
Būvuzņēmēju apvienība, uzturot dialogu ar nozares vadošiem uzņēmējiem un valsts pārvaldi, turpinās fokusēties uz nozares rezultātiem un vairākām prioritātēm laika posmā no 2023. līdz 2025.gadam, informē apvienības pārstāvji.
Starp prioritātēm apvienības min publisko un investīciju apjomu un ātruma veicināšanu, veicinot Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamību būvkomersantu biznesu attīstībai, investēt jēgpilnos uzlabojumos produktivitātē, digitalizācijā, konkurētspējā un eksportspējā.
Tāpat apvienība apņemas turpināt darbu pie publisko iepirkumu sistēmas uzlabojumiem, uzturēt prasību, lai publiskā iepirkuma un būvniecības procesi, regulējumi, likumi un standarti būtu efektīvāki, mazinātu birokrātijas slogu un nodrošinātu lielāku standartizāciju.
Nākamajā ES fondu periodā ir noteikts, ka publiskajā pasūtījumā 50% no plānotajām investīcijām jābūt zaļām. Apvienībā norāda, ka nozarei būs precīzāk jādefinē zaļo būvju un būvmateriālu standarti, kas paredz aktīvāk izmantot koka, pārstrādāto būvgružu un viedo ēku risinājumus.
Apvienība arī apņemas veicināt būvniecības nozares digitalizāciju un projektu vadības kompetences, kā arī elektronisko sistēmu – Elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS), Būvniecības informatīvās modelēšanas (BIM), Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS), Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) – standartu pilnveidošanu un datu integrāciju, lai uzlabotu būvprojektu kvalitāti un būvdarbu efektivitāti.
Apvienība arī plāno ģenerālvienošanās modeļa pārskatīšanu un lēmuma par minimālo algu būvniecības nozarē pieņemšanu, skatot šo jautājumu korelācijā ar publisko pasūtījumu izmaksu indeksācijas elastību, EDLUS attīstību, būvniecības ēnu ekonomikas plāna aktivitātēm, kuras piedāvā Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests.
Tāpat apvienība plāno iestāties par Latvijas Būvniecības padomes reformu, pārskatot padomes lomu valsts pārvaldē, kā arī mainot būvkomersantu nodevas sistēmu.
