Noslēdzies Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkurss

0
374
Atceres vietas vizualizācija

Noslēdzoties Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajam Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursam, par labāko atzīts ALPS ainavu darbnīcas, dizaina biroja H2E un konsultāciju aģentūras Copywriter/Levelup kopīgi pieteiktais Zolitūdes atceres dārzs, kas kalpos kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus sniedzot būtiskāko informāciju par notikušo.

Iecerēts, ka Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam pieguļošais lineārais parks.  Kopābūšanas telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra nerūsējošā tērauda sfēras, netraucējot šķērsot laukumu, bet piesaistot gājēju uzmanību un palēninot kustību, tādējādi sekmējot apcerīgu noskaņojumu. Atceres dārza ainaviskais un simboliskais centrs ir lielveikala jumta nogruvuma vietā izveidots bagātīgi apzaļumots Klusuma pakalns, kas paredzēts meditatīvai vienatnei. Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls apaļš ūdens spogulis, kurā redzams debesu atspulgs. Priekšlaukums ir ieejas un sagatavošanās vieta, kur apmeklētāji pulcējas pirms dārza apmeklējuma, kur izvietotas velostāvvietas un mikromobilitātes punkts. 

Parka izveides pilsētbūvnieciskā un ainaviskā koncepcija paredz radīt vienotu ārtelpas struktūru visā Anniņmuižas ielas garumā, iekļaujot tajā Zolitūdes atceres dārzu. Izvēloties atceres dārza un pieguļošā lineārā parka materiālus un risinājumus, par prioritāti atzīta ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos. Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli – betons, nerūsējošais tērauds, granīts. Klusuma pakalna virsotnē esošā ūdens spoguļa apdarē izmantots pulēts nerūsējošais tērauds, nodrošinot atstarojošo īpašību saglabāšanos arī ziemas laikā. Mūžzaļu augu izmantojums nodrošina apstādījumu estētisko pievilcību visos gadalaikos piepildītas vienatnes vai kopābūšanas pieredzei. 

Metu konkursā tikai iesniegti četri meti, ko vērtēja konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: piedāvājuma atbilstības konkursa mērķim un priekšmetam, mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes un telpiskās kompozīcijas kvalitātes, iekļaušanās pilsētvidē, kā arī piedāvātās materiālu izvēles koncepcijas. Žūrijas komisiju veidoja pieredzējuši speciālisti no Pilsētas attīstības departamenta — pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs, pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis, arhitekts Rudolfs Dainis Šmits, arhitekts un pilsētplānotājs Gvido Princis un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, tēlnieks Egons Peršēvics. Kā eksperti metus vērtēja pārstāvji no biedrības Zolitūde 21.11., Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrības Riga Annenhof un citi.