Noslēgušies ar “vidējās jūdzes” optiskā tīkla izveidi saistītie būvniecības darbi

0
37
Attēls ilustratīvs

Noslēgušies visi ar vidējās jūdzes optiskā tīkla izveidi saistītie būvniecības darbi reģionos. Ekspluatācijā nodota 3620 km gara optiskā tīkla trase un izveidotie 459 trases pieslēguma punkti, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

LVRTC platjoslas tīklu veidoja kopš 2012. gada, īstenojot projektu Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās, ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Tīkls Latvijas reģionos izbūvēts vietās, kur elektronisko sakaru komersanti neplānoja veidot savu infrastruktūru zemā iedzīvotāju blīvuma un augsto būvniecības izmaksu dēļ. Kopsummā tās ir 312 baltās teritorijas. Pārdomātā tīkla arhitektūra operatoriem, kas izmanto un vēl izmantos tīklu, ļauj sasniegt ap 136 620 mājsaimniecības.

LVRTC ir pienākums nodrošināt jebkuram elektronisko sakaru komersantam, kurš vēlas sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, iespēju iznomāt tīklu un pieslēgties izveidotajiem pieslēguma punktiem vai  veidot jaunus pieslēgumus vietās, kur operatoram tas ir izdevīgāk.

Šobrīd 14 elektronisko sakaru operatori ir iznomājuši nedaudz vairāk kā 6400 km optiskā tīkla. Deviņi no tiem ir reģionālie operatori, divi nacionālie un trīs mobilo sakaru operatori. Mobilo operatoru ērtībai ir izveidoti pieslēguma punkti 65 mobilo sakaru torņos. Gandrīz trešdaļa no tiem ir Latgalē. Visplašāk tīklu izmanto operatori Vidzemē, kur iznomāti 2235 km optiskā tīkla. Tai seko Zemgale un Latgale. Abos plānošanas reģionos pēdējā gada laikā dubultojies iznomātā tīkla apjoms sasniedzot, attiecīgi, 1644 km un 1294 km optiskā tīkla.

Operatori optisko tīklu visplašāk izmanto Bauskas novadā, tam seko Madonas novads, kas vairākus gadus bija līderis pēc iznomāto tīkla kilometru skaita. Vairāk nekā 500 km optiskā tīkla iznomāti Talsu un Rēzeknes novados, bet gandrīz 500 – Valmieras un Dobeles novados.

Tīkla izbūve tika īstenota divās kārtās. Otras kārtas laikā izbūvētā optiskā tīkla trase bija turpinājums pirmajai kārtai, tādejādi izbūvētie kilometri loģiski papildina iepriekš izbūvēto trasi, veidojot tīklu izdevīgāku un pievilcīgāku komersantiem. Tīkla paplašināšana rezultējās ar būtisku elektronisko sakaru komersantu intereses paplašināšanos, jo kopš 2018.gada iznomāto tīkla kilometru skaits pieaudzis sešas reizes.

Projekta otrās kārtas laikā pieslēguma punkti izveidoti 18 izglītības iestādēm, 27 bibliotēkām, 128 pagasta/novada pārvaldēm. Liela daļa no pieslēguma punktiem pieejami pētniecības un biznesa centros, ārstu praksēs un iestādēs, stadionos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju lokācijās, kā arī uzņēmumos, kas intensīvi izmanto digitālos resursus.

Uzsākot Platjoslas projekta īstenošanu atsevišķas pašvaldības, saredzot platjoslas tīkla potenciālu turpmākai attīstībai, pauda vēlmi, lai pagastā tiktu izveidots vairāk kā viens piekļuves punkts, tādejādi padarot platjoslas infrastruktūras tīklu pievilcīgāku komersantiem pakalpojumu sniegšanai, un vietās, kur ir iedzīvotāju interese, piem., pie daudzdzīvokļu mājas vai tuvu ievērojamam tūrisma objektam, taču galvenokārt punkti atrodami pie sabiedriskā labuma (sociālekonomiskajiem virzītāju objektiem) un publiskām iestādēm. Tā padarot platjoslas infrastruktūras optisko tīklu pievilcīgāku komersantiem pakalpojumu sniegšanai.

Lai nodrošinātu izbūvētā optiskā tīkla un piekļuves punktu darbības uzraudzīšanu (monitoringu), ir uzstādītas iekārtu monitoringa sistēmas, kas veic optiskās šķiedras līnijas mērījumus, mērījumu datu analīzi un apstrādi, kā arī identificē optiskā kabeļa bojājumus.

Platjoslas tīkla 2.kārtas būvniecību īstenoja četri būvnieki – SIA Citrus Solutions, SIA Reck, SIA LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS un SIA Ditra Network. Būvuzraudzību objektos nodrošināja komercsabiedrība PS CC&DP un SIA IxCom.