Piektdien, 28.augustā, oficiāli ir noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) īstenotā projekta Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība, informē BVKB.
Projektam piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, un uz to balstījusies līdzšinējā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība.
“Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu piesaiste Būvniecības informācijas sistēmas attīstīšanai ir bijusi vitāli svarīga – bez tās Latvija nevarētu lepoties ar pilnībā digitālu būvniecības dokumentācijas apriti. Šobrīd esam sasnieguši būtisku atskaites punktu, taču pie tā neapstāsimies,” sola BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Projekts īstenots no 2017.gada pakāpeniski, septiņos posmos jeb laidienos, un tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti.
Vispirms tika pilnveidots būvkomersantu datu pārvaldības process – radīta iespēja sistēmā veikt būvkomersantu klasifikāciju.
Pirmajā laidienā tika nozīmīgi pilnveidots ieceres dokumentācijas saskaņošanas process, izveidota tehnisko noteikumu izdevēju darba vieta, ievērojami pārveidota publiskā portāla, kā arī būvvalžu un uzraugošo iestāžu darba vieta. Būtiskākie jaunie e-pakalpojumi, kurus kļuva iespējams veikt procesa ietvaros, bija tehnisko noteikumu pieprasīšana, paralēla ieceres dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski.
Otrajā laidienā veikti uzlabojumi būvniecības procesa uzraudzībā, izstrādāts elektronisks būvdarbu žurnāls un pilnveidota būves nodošanas ekspluatācijā funkcionalitāte. Sistēma kļuva pieejama arī ārvalstu būvspeciālistiem un komersantiem.
Trešā laidiena ietvaros tika ievērojami pilnveidota būvju ekspluatācijas uzraudzība – ikvienai apsekotajai ēkai radīta ekspluatācijas lieta, ieviesta publisko ēku ekspluatācijas stāvokļa karte.
Lai nodrošinātu, ka pastiprināti tiek uzraudzītas būves, kuru būvniecības procesā pastāv paaugstināti riski (piemēram, būvdarbu veicējam iepriekš reģistrēti pārkāpumi), sistēmā tika iestrādāts riska līmeņa algoritms būvdarbu kontrolē. Papildus nodrošināta datu nodošana Valsts zemes dienestam par jaunbūvēm un no Kadastra informācijas sistēmas dzēšamām būvēm, kā arī būvēm, kas mainīts lietošanas veids. Radīta iespēja BIS iesniegt sūdzību.
Ceturtais, piektais un sestais laidiens īstenoti paralēli. To ietvaros izstrādātas iepriekš nebijušas datu automatizācijas iespējas, piemēram, BIS automātiski no Valsts izglītības informācijas sistēmas ielasa datus par speciālista iegūto augstāko izglītību. Uzlabota būvspeciālistu prakses un profesionālās pilnveides datu pārvaldība un pilnveidots speciālistu pārbaudes process. Ieviesti energoefektivitātes jomas uzraudzībai nepieciešami reģistri, kā arī sadarbībā ar citām iestādēm sistēmā iestrādāta būvju un būvizstrādājumu atbilstību raksturojoša datubāze.
Šobrīd BIS pieejami 55 būvniecības e-pakalpojumi un 16 reģistru e-pakalpojumi. Sistēmā iespējams izveidot pilnvarojumus un deleģējumus, kā arī iesniegt visus ar būvniecības procesu saistītos dokumentus. BIS atrodami 11 dažādi reģistri un datubāzes, tostarp arī tādi, kurus uztur citas iestādes – Latvijas nacionālās standartizācijas institūcijas Latvijas Standarts atbildībā ir informācija par harmonizētajiem būvizstrādājumu standartiem, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uztur būvizstrādājumu neatbilstību reģistru.
BIS ir integrēta ar 20 citām valsts informācijas sistēmām vai to komponentēm, tostarp Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmu. Integrācija nodrošina valsts rīcībā esošu datu atkalizmantošanu un samazina iespējamās kļūdas dokumentu sagatavošanā par īpašumu, īpašnieku, būvspeciālistiem, būvniekiem un citiem būvniecības procesā iesaistītajiem, jo dati tiek atlasīti automātiski.
Projekta Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, kā arī veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību. Projekta I kārtas finansējums ir 1,7 milj. eiro, no kuriem 15% veido valsts budžeta nauda, bet 85% – ERAF līdzekļi.
Sistēmas attīstīšanai I kārtas ietvaros tika organizētas 167 darba grupas un iesaistīti 2 805 dalībnieki. Īstenojot gan klātienes apmācības, gan seminārus tiešsaistē, projekta laikā apmācīti 12 882 BIS lietotāji.
Projekta I kārtai seko nākamā – BIS attīstības II kārta, kura sākta 2019.gada novembrī. II kārtas īstenošana turpināsies līdz 2022.gada oktobrim un tās ietvaros paredzēta tālāka BIS attīstīšana procesu optimizācijas un automatizēšanas virzienā. Tiks nodrošinātas iepriekš nebijušas iespējas elektroniskās darba laika uzskaites datu izmantošanai būvuzraudzībā, izstrādāta BIS mobilo iekārtu lietotne, būvgružu utilizācijas uzskaite un ieviesti citi būtiski jauninājumi.