Dzīvojamo māju, sabiedrisko ēku un rūpniecības objektu notekūdeņi satur enerģētisko potenciālu. Šī siltumenerģija tiek iegūta pamatā no karstā ūdens, ko plaši izmanto gan ēdienu gatavošanā, gan mazgāšanas vajadzībām. Karstais ūdens, kas nonācis notekūdeņos, ir apslēpts enerģijas avots, kas pašlaik netiek atkārtoti izmantots.
Eiropa un Latvija ir noteikušas mērķi līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālas. Pārejā uz klimatneitrālu Eiropas Savienību (ES) līdztekus publiskai rīcībpolitikai un regulējumam ir jāpiedalās visiem sabiedrības un ekonomikas sektoriem.
Eiropas Zaļais kurss ir vērsts uz trim pamatprincipiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti:
- nodrošināt, ka ES tiek droši apgādāta ar enerģiju par pieņemamu cenu;
- izveidot pilnībā integrētu, savstarpēji savienotu un digitalizētu ES enerģijas tirgu;
- prioritizēt energoefektivitāti, ēku energosnieguma un tādas elektroenerģijas nozares attīstīšanu, kurā pamatā izmanto atjaunīgos resursus.
Latvijas iedzīvotāji jau sākuši veikt daudz dažādu pasākumu, kas būtiski samazina siltumenerģijas patēriņu. Tiek renovētas un siltinātas daudzdzīvokļu ēkas, notiek arī citi siltumenerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi, taču līdz šim nav bijis efektīvu risinājumu, kā izmantot notekūdeņu potenciālu.
Pašlaik pasaules tirgū ģeopolitisko apstākļu ietekmē ir vērojama elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā cenu paaugstināšanās, kas mājsaimniecībām un uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kā samazināt energoresursu patēriņu.
Siltumenerģijas patēriņš ēku apkurē ir nozīmīga ekspluatācijas izdevumu daļa, kuru iespējams samazināt, izmantojot energoefektīvus risinājumus, proti, veicot kompleksus siltināšanas, apkures, ventilācijas, gaisa rekuperācijas un karstā ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcijas darbus. Radot videi un veselībai draudzīgu dzīves telpu, iespējams panākt gan ekonomisko, gan ekoloģisko ilgtspējību, neatsakoties no kvalitātes standartiem, kas mūsdienās jau kļuvuši pašsaprotami.
Eiropas Komisija 2021.gada 14.jūlijā apstiprināja likumdošanas pakotni, t. sk. ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanai grozīta regula EU 2018/842, un tās preambulās uzsvērts, ka tā ir saistoša visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Regulas būtība ir daudzu jaunu ierobežojošu normu kopums plašā nozaru spektrā, kas mērķēts uz to, lai līdz 2030.gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40%, bet 2035.gadā – par 55% salīdzinājumā ar 1990.gadu. Tas nozīmē, ka jau vistuvākajā nākotnē atbilstoši regulas ieviešanas ātrumam katras dalībvalsts nozaru regulējošajos normatīvajos aktos mēs saskarsimies ar daudz stingrākiem siltumnīcas gāzu emisijas mazināšanas noteikumiem. Šīs likumdošanas pārmaiņas skars dzīvojamo fondu, transportu un ražošanas sektoru. Secīgi jauno normu ieviešana primāri skars pašvaldības, izstrādājot multifunkcionālus infrastruktūras objektus ar sabiedrisku nozīmi. Latvijai ir iespēja rīkoties apsteidzoši un ieviest klimata ilgtspējā balstītus risinājumus, pirms iepriekš minētās normas gūst likuma spēku. Ir nepieciešams pakāpeniski stiprināt aprites ekonomikas pamatnostādnes sabiedrībā. Sākotnēji caur publisko sektoru, integrējot energoefektīvus un klimatu saudzējošus inženiertehniskus risinājumus, nepieciešams parādīt sabiedrībai to praktisko pielietojumu.
Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārta varētu būt viens no efektīviem risinājumiem, kā pilnvērtīgāk izmantot esošo enerģētisko potenciālu. Šajā segmentā īstenoto projektu viens no lielākajiem izaicinājumiem būs pārvarēt esošos aizspriedumus, jo ir bijuši vairākkārtēji mēģinājumi izveidot šādas iekārtas. Latvijā ir uzstādītas siltuma atgūšanas iekārtas, taču nav atgūtas ieguldītās investīcijas, iekārtu apkope ir bijusi resursu ietilpīga, un tās nav sasniegušas vajadzīgo efektivitāti, jo nav ņemtas vērā notekūdeņu sistēmas īpatnības Latvijā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.90).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.