Pēc Zolitūdes avārijas ir pastiprināta būvdarbu kontrole, kā arī ir notikusi atbildības jautājumu sakārtošana. Tomēr ir jāatzīst, ka ar radušos situāciju projektētāji nav pārāk apmierināti, jo likumdošanas izmaiņu rezultātā izveidojies absurds, praktiski nerealizējams un neproporcionāls atbildības sadalījums.
Lai šī brīža situāciju labāk izprastu, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija (LBPA) 5. martā konferenču centrā Citadele organizēja plašu konferenci Atbildības sadalījums autoruzraudzības procesā / juridiskais aspekts. Šāda veida konference tika rīkota pirmo reizi ar mērķi pulcēt ne tikai asociācijas biedrus, bet arī citus būvniecības profesionāļus šī būtiskā jautājuma plašākai diskusijai.
Konferences pirmajā daļā kā lektori sabiedriskā kārtā uzstājās zvērināti advokāti Jānis Junkers un Lauris Rasnačs. Konferences otrajā daļā lektoriem paneļdiskusijā pievienojās juristi Dace Silava-Tomsone, Harijs Lielvārds un Jānis Meija, LBPA pārstāvis projektētājs Normunds Tirāns un LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane. Diskusiju paneļa moderators – LBPA valdes priekšsēdētājs Kaspars Kurtišs. Diskusijās aktīvi piedalījās konferences apmeklētāji, kas pārstāvēja gan būvkonstrukciju projektētājus, arhitektus, būvuzraugus un būvniekus, gan arī Būvniecības Valsts kontroles biroju, apdrošinātājus un juristus.
Projektētājus kategoriski neapmierina izveidojusies prakse, kas visos objektā notiekošos negadījumos autoruzraugu atbildību pielīdzina būvuzraugu atbildībai, vēl vairāk – dažkārt uzstāj uz to, ka no autoruzraugiem tiek gaidīta augstāka kompetence, tādēļ tos mēdz padarīt par galvenajiem atbildīgajiem. Bet ir jāsaprot, ka autoruzraugam nav būvdarbu vadītāja vai būvuzrauga kompetence, no viņa nevar prasīt būvdarbu uzraudzīšanu, un ir jāsaprot arī to, ka autoruzrauga resursi (tajā skaitā objektā pavadītā laika resurss) ir ierobežoti – projektētāja pamatnodarbošanās ir projektēšana nevis uzraudzīšana. Juristi piekrīt būvkonstrukciju projektētāju viedoklim, ka autoruzraugiem fiziski nav iespējams veikt plaša tvēruma darbu kontroli būvlaukumā, jo tas prasa nesamērīgus laika resursus, kuru projektētāju rīcībā nav. Bez tam gan projektētāji, gan arī būvniecības lietās iesaistītie juristi atzīst, ka iemesls ir arī tas, ka faktiskā finanšu resursu sadale būvniecības procesos nav projektētāju un būvkonstrukciju projektētāju labā. Tam ir nozīme – kāds finansējums ir kura būvniecības procesa dalībnieka rokās.
Nereti autoruzraudzība tiek jaukta ar projektēšanu būvdarbu laikā. Mēdz būt maldīgs uzskats – ja notiek autoruzraudzība, tad projekta izmaiņu veikšana tajā ir iekļauta. Tika apspriests autoruzrauga obligātais pienākums saskaņot būvuzņēmēja risinājumus, kā arī detalizācijas jeb ražošanas rasējumus; no autoruzrauga tiek gaidīts, ka viņš izskata, saskaņo un uzņemas atbildību par neskaitāmiem ražošanas rasējumiem, un tas nav pareizi.
Diskutējot par autoruzraudzības obligātumu, ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane norāda, ka “mēs gribētu autoruzraudzību kā atbalstu būvdarbu veicējiem no autoru puses, lai sasniegtu optimālu rezultātu – palīdzēt, sniegt atbalstu, sniegt skaidrojumu.” Šobrīd Ekonomikas ministrijas darba kārtībā ir Vispārīgo būvnoteikumu grozījumi, kas paredz samazināt autoruzraudzības obligātumu. Olga Feldmane norāda, ka nav plānots autoruzraudzību likvidēt – tā vēl arvien būs obligāta atsevišķās situācijās, tomēr turpmāk lielākoties būs veicama, pamatojoties uz brīvprātīgu vienošanos starp pasūtītāju un projekta autoru. Nedrīkst jaukt kvalitatīva projekta izstrādāšanu ar autoruzraudzību, arī tajos gadījumos, kad projekta risinājumu precizēšana tiek atlikta uz būvdarbu laiku. Ar autoruzraudzības obligātuma mazināšanu nekādi netiek samazinātas prasības pēc kvalitatīva būvprojekta, projektēšana būvdarbu laikā ir jāveic projektēšanas līguma ietvaros.
Arī būvkonstrukciju projektētāji apsveic jaunās Ekonomikas ministrijas ieceres mazināt autoruzraudzības obligātumu, ļaujot projektētājiem iesaistīties būvniecības procesā atbilstoši atvēlētajiem resursiem, nevis pārējo procesa dalībnieku un pasūtītāja piespiešanas rezultātā sniedzot visus skaņojumus un apliecinājumus, kas nepieciešami, lai būvi var nodot ekspluatācijā obligātas autoruzraudzības gadījumā.
Konferences dalībnieki vienojās, ka labs pamats autoruzraudzības darbu veikšanai ir autoruzraudzības plāns, par ko nepieciešams vienoties pirms autoruzraudzības uzsākšanas. Zvērināts advokāts Jānis Junkers norāda, ka tas ir labs pierādījums autoruzrauga godprātīgai pieejai savu darbu veikšanai un pienākumu izpildei. Dalībnieki vienojās, ka ir rekomendējams nozarei izstrādāt tipveida autoruzraudzības plānu, kā arī ikdienas darbos iedzīvināt godīgus tipveida projektēšanas līgumus.
