Būvniecība un būvmateriālu ražošana ir liels izaicinājums Eiropas Savienības klimata politikas īstenošanā. Šāds vadmotīvs skanēja ekspertu teiktajā konferencē Kā veicināsim ilgtspējīgu būvmateriālu ražošanu un izmantošanu?
13. jūnijā norisinājās pirmā no ilgtspējīgai būvniecībai, tās riskiem un ieguvumiem veltīto konferenču sērijas. Konferencē ar prezentācijām par labāko praksi Eiropā, par Latvijā uzkrāto pieredzi un nepieciešamajām reformām dalījās Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Baiba Brusbārde, uzņēmuma Knauf attīstības un izpētes vadītājs Kristaps Puļķis, uzņēmuma Saint Gobain Celtniecības produkti valdes loceklis Normunds Mitko, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Edijs Kupčs, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājs Ints Dālderis, Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs Leonīds Jākobsons.
Biedrības Latvijas Klimata neitralitātes klasteris vadītājs Armands Gūtmanis prognozē: “Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām gaisotne Eiropas Savienībā varētu mainīties, un klimata un emisiju samazināšanas mērķi varētu iegūt papildu finansējumu.” Viņaprāt, ieviešot Latvijā regulējumus ilgtspējīgas būvniecības jomā, ir nepieciešams līdzsvarot Eiropas ambiciozos mērķus ar mūsu iedzīvotāju maksātspēju, industrijas pārstrukturizācijas izmaksām un tās konkurētspēju it īpaši eksporta tirgos.
Konference iesākās ar Eiropas līderuzņēmumu pieredzes un labākās prakses izklāstu. Starptautiski un Latvijā savstarpēji konkurējošo uzņēmumu pārstāvji – Knauf attīstības un izpētes vadītājs Kristaps Puļķis un Saint Gobain Celtniecības produkti valdes loceklis Normunds Mitko – iepazīstināja konferences dalībniekus ar savu Eiropas mēroga pieredzi, izstrādājot un ieviešot savas ilgtspējas stratēģijas.
Kristaps Puļķis pauda, ka Knauf apņemšanās ir jau līdz 2045.gadam sasniegt nulles emisijas. Turklāt viens no efektīvākajiem risinājumiem CO2 izmešu mazināšanā ir, neapdraudot produkcijas kvalitāti, arvien paplašināmā būvmateriālu un to izejvielu pārstrāde. Piemēram, plaši izmantotais ģipškartons ir pilnībā pārvēršams jaunā produkcijā. Arī stikla atkritumu plašāka izmantošana ir pārliecinošs risinājums, lai gan tā pielietojumu ierobežo stikla atkritumu deficīts, kas rodas, tarā stiklu aizstājot ar PET-u.
Uzņēmuma Saint Gobain Celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko pauda to, ka uzņēmumam ir apņemšanās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, dekarbonizējot apbūvēto vidi un ražošanu, tostarp samazinot enerģijas patēriņu, izmantojot biogāzi ražošanas procesos un atkārtoti izmantojot izejmateriālus. Šī rīcība ļāvusi jau 2023. gadā dažādu valstu Saint Gobain ražotnēs samazināt CO2 emisijas, sākot no 30% līdz pat 70% apjomā.
Konferences referenti uzsvēra, ka ilgtspējīgas būvniecības principu ieviešanu nosaka, pirmkārt, rinda Eiropas Savienības regulējumu, tai skaitā Energoefektivitātes direktīva (EED), jaunā Būvizstrādājumu regula (CPR), Ēku energosnieguma direktīva (EPBD), Emisiju tirdzniecības sistēmas paplašināšana (ETS2), Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), citi ES regulējumi.
Uz otro motivāciju norādīja Latvijas Bankas eksperte Baiba Brusbārde skaidrojot to, ka Latvijas Bankai būvniecības ilgtspējas jautājumi ir stratēģiski svarīgi, jo komercbanku finansētajiem nekustamo īpašumu projektiem ir jāatbilst klimata politikas prasībām. B. Brusbārde atgādināja arī tiesu spriedumus citās valstīs, kuri bijuši par labu iedzīvotājiem, kas tiesas ceļā prasījuši ieviest stingrāku klimata politiku kā cilvēktiesības. To var uzskatīt par trešo motivāciju ilgtspējas ieviešanai būvniecībā. Ceturtā motivācija ir eksports. Ziemeļvalstis, kas ir Latvijas būvnieku un būvmateriālu lielākais eksporta tirgus, pat paātrina pāreju uz nulles izmešu ekonomiku, neraugoties uz neizbēgamo izmaksu kāpumu. Bez ilgtspējas un emisiju apliecinājumiem šis tirgus kļūst nepieejams, uzsvēra B. Brusbārde.
Konferences referenti bija vienisprātis, ka Latvijā virzība uz ilgtspējīgu būvniecību sākusies, un konstruktīva valsts institūciju, pašvaldību, privātā biznesa sadarbība un koordinācija ir atslēga panākumiem.
Uz ilgtspējīgas būvniecības attīstībai būtisku problēmu – šobrīd salīdzinoši nelielu Latvijas pašvaldību un valsts pasūtījumu apjomu – norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, atgādinot, ka regulējuma izmaiņas šobrīd prasa zaļo publisko iepirkumu (ZPI) valsts sektora un rūpniecības ēkām. Taču 2022. gadā, publiskajiem iepirkumiem veidojot 12% no Latvijas Iekšzemes kopproduka (IKP), ZPI būvniecības jomā veidoja vien desmito daļu (394 miljoni eiro).
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane paskaidroja, ka ministrijas speciālisti pilnveido normatīvos aktus, ierosina ieviest nodokļu atvieglojumus, kā arī speciālas garantijas un citus valsts atbalsta instrumentus. Tie tiks prezentēti nākamā gada sākumā. O. Feldmane piekrita tam, ka valstij būtu jārāda piemērs privātajam sektoram, iepirkumu dokumentācijās iekļaujot prasības par ilgtspējīgu būvniecību.
Nozares eksperti aicināja veidot raitāku valsts pārvaldes darbu nepieciešamo regulējumu, būvnormatīvu un ES fondu instrumentu izstrādē un ieviešanā.
Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs Leonīds Jākobsons izklāstīja rindu priekšlikumu, kas stimulētu ieviest ilgtspējīgas būvniecības principus. To skaitā ir gan grūtāk risināmas problēmas kā augstās enerģijas cenas, gan vienkāršāki risinājumi, kā piemēram dabas resursu nodokļu atlaide uzņēmumiem par to, ja tie vairāk iegulda līdzekļus savas produkcijas iesaiņojuma pārstrādē un atkārtotā izmantošanā.
Nākamā ilgtspējīgai būvniecībai veltītā konference norisināsies rudenī, organizatori aicina sekot līdzi aktualitātēm.
