Optimisms mazinās arī būvniecībā

0
362

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada martā, salīdzinot ar februāri, kad COVID-19 izraisītās sekas ekonomikā vēl nebija jūtamas, būtiski samazinājušies gan būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā, gan pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Būvniecībā konfidences rādītājs izteikti zems ir jau kopš 2019.gada vidus, samazinoties no –9,2 pagājušajā augustā līdz –10,7  šī gada februārī, bet martā tas samazinājies vēl par 7,3 procentpunktiem, nokrītot līdz –18,0. To ietekmēja būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējuma kritums un uzņēmēju vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija –3,9, kas, salīdzinot ar februāri, samazinājies par 9,0 procentpunktiem. Vislielākais kritums bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā.

Pakalpojumu sektorā martā konfidence nokritusi līdz –5,8, un tas ir par 8,0 procentpunktiem mazāk nekā februārī. Vislielākais konfidences rādītāju kritums pakalpojumu sektorā 2020. gada martā bija sauszemes transporta, izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs, un to būtiski ietekmēja uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu vērtējums par gaidāmo pieprasījuma kritumu pēc pakalpojumiem turpmākajos mēnešos.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs martā bija –2,5 (par 4,1 procentpunktu mazāk nekā šī gada februārī), un to ietekmēja nākotnes tendenču novērtējums nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējā saimnieciskās darbības novērtējuma kritums). Salīdzinot ar šī gada februāri, ievērojami pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

2020. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs, salīdzinot ar februāri, ir būtiski samazinājies (par 5,7 punktiem) un nokritis līdz 96,13. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Jāņem vērā, ka konjunktūras apsekojumu dati par martu tika vākti no 1. līdz 23. martam, tāpēc daļa uzņēmumu ir snieguši savu situācijas vērtējumu mēneša sākumā, kad ārkārtas situācija Latvijā vēl nebija izsludināta.