Pabeigta Krustpils pils Lielās zāles atjaunošana

0
312

Gandrīz 800 gadu vecajā Krustpils pilī pilnībā pabeigti Lielās zāles apdares un griestu gleznojumu atjaunošana, kā arī restaurēts vēsturiskais parkets, informē Jānis Riņķis, Būvuzņēmuma Restaurators sabiedrisko attiecību speciālists.

Restaurāciju veica AS Būvuzņēmums Restaurators sadarbībā ar vietējo būvnieku SIA Erbauer Group.

Kopā ar zāles apdari rekonstruēta arī krāšņā lustra un pārējie sienu apgaismes ķermeņi. Vissarežģītākais uzdevums bija atjaunot griestu gleznojumus, jo liecībās par telpas izskatu bija saglabājušas vien dažas melnbaltas fotogrāfijas, ar kurām nācās strādāt restauratoriem un arhitektei Ilzei Mekšai.

Nostiprina griestu konstrukcijas

Pēc dažām melnbaltām fotogrāfijām, ko Jēkabpils Vēstures muzeja rīcībā savulaik nodeva pils īpašnieka barona fon Korfa vedekla, bija zināms, ka griestu apdari agrāk rotājuši gleznojumi. Tie līdz mūsdienām nebija saglabājušies, tādus neatcerējās pat vecākie muzeja darbinieki. Iespējams, zīmējumi gājuši bojā 20.gadsimtā – laika posmā no 30. līdz 60.gadiem, kad to varēja ietekmēt gan Otrais Pasaules karš, gan ēkas izmantošana armijas vajadzībām. Lai noteiktu vēsturisko zīmējumu izmēru, apjomu, krāsu gammu un radītu galveno gleznojumu papildinošos elementus, arhitektei un restauratoriem vispirms bija jāveic apjomīga izpēte.

Atjaunošanas darbu sākšanas stadijā, noņemot padomju laika apšuvumu, atklājās, ka Lielās zāles sienās ir plaisas un griestu pārsegumā izveidojušās virsnormas izlieces. Tādēļ nolemts, ka vispirms ir jānostiprina zāles vēsturiskās griestu konstrukcijas. Šo darbu paveica būvnieki no SIA Erbauer Group.

Ilze Mekša skaidro, ka vēsturiskais zāles pārsegums tapis 19.gadsimta otrajā pusē. Iespējams, tolaik neprecīzi tika aprēķinātas pārseguma dimensijas, kā dēļ jau drīz pēc izbūves parādījās bīstamās izlieces. “Par to var pārliecināties arī aplūkojot vēsturiskās fotogrāfijas, kurās, ieskatoties, redzamas plaisas griestos. 20.gadsimta sākumā – pārsegums tika pastiprināts, taču ar to arī nepietika, un gadsimta vidū remontdarbi veikti vēlreiz. Visbeidzot, jau tagadējo būvniecības darbu laikā, tika izvēlēta, mūsuprāt, ļoti saudzīga atjaunošanas metode, kas nodrošina maksimālu sākotnējo vēsturisko būvkonstrukciju saglabāšanu – veicot remontu vietās, kur zudusi siju nestspēja, un nomainot neatbilstošos elementus,” stāsta AS Būvuzņēmums Restaurators arhitekte, piebilstot, ka papildu drošībai ierīkota īpaša sensoru kopne, kas fiksēs un elektroniski ziņos par potenciāliem draudiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai, ja tādi vispār kādreiz parādīsies.

Veic apjomīgu izpēti

Kad griestu konstrukciju nostiprināšana bija pabeigta – zāles atjaunošanas darbi varēja turpināties. Izmantojot iespējas, ko piedāvā modernās tehnoloģijas, sākumā tika iegūts lāzerskenēts materiāls, kas precīzi parādīja zāles konfigurāciju un ļāva noteikt vēsturisko zīmējumu apjomus. Pēc šīs informācijas secināts, ka zīmējumi katrā telpas stūrī mazliet atšķirsies. Un tā kā oriģinālais griestu gleznojums tapis 19.gadsimta otrajā pusē, AS Būvuzņēmums Restaurators restauratore Inese Ozoliņa kopā ar kolēģiem apmeklēja aptuveni tajā pašā laikā tapušo ēku Rīgā, Krāmu ielā 3, kā arī pētīja analogus Eiropā. Konsultācijas sniedza arī mākslas vēsturniece Vita Banga.

“19.gadsimts tiek saukts arī par imitatoru gadsimtu un ir spīdošs laiks amatnieku meistarības ziņā. Radot greznības un bagātības efektu, tika iemiesotas ilūzijas un atainots plašs fantāzijas lidojums,” raksturo Inese Ozoliņa. Savukārt arhitekte Ilze Mekša papildina, ka tas ir historisma un eklektikas laiks, kad interjerā tiek izmantoti dažādu iepriekšējo arhitektūras un mākslas stilu elementi, piemēram, gotikas, baroka, klasicisma. “19.gadsimta vidū radās jauna pieeja telpiskuma principiem, interjerā stilu daudzveidība ieguva manierīguma pieskaņu,” norāda Mekša.

Darbus sarežģī termiņi

Lai pārliecinātos par zīmējumu skiču un trafaretu joslu proporcijām attiecībā pret telpu, pirms gala versijas izstrādes tās tika izdrukātas mērogā 1:1 un vestas uz Krustpils pili. Pēc tam sekoja tālāka detalizācija, karkasu papildinot ar dekoratīviem, laikmetam raksturīgiem elementiem. Kad zīmējumi tapuši pilnībā, tos atkal izdrukāja mērogā 1:1 un veica katra elementa izstrādi. “Bija jāizstrādā gan centrālais zīmējums, kas bija visapjomīgākais un detalizētākais, gan stūru zīmējums, kas veidots mazliet vienkāršāks,” skaidro Ilze Mekša. Pirms darbu realizācijas Ineses Ozoliņas vadībā uz paraugiem tika izmēģināti iegleznojumi brīvrokas tehnikā.

Rezultātā Krustpils pils lielās zāles griestus grezno florāli motīvi – akantu lapas, pumpuri, ziedi, stīgas, ko papildina dekoratīvas vāzes, krelles un gārņi. Stūra zīmējumus papildina dekoratīvu lenšu pušķis. Tas viss kombinēts ar trafaretiem un rozešu joslām, kā arī iluzoru dzegas gleznojumu. Lai zīmējumam piešķirtu nosacītu dziļumu, veidotas arī vienkāršas tumšākas krāsas joslas. Griestu ielocēm izvēlēts krāsojums tā saucamajā granitējuma tehnikā. Ģipša rozeti, kas papildina griestu apdari, AS Būvuzņēmums Restaurators darbnīcās izgatavoja Guntis Kivlenieks. Tās izmērs diametrā ir 1,82 metri, svars – 50 kilogramu.

Krustpils pils lielās zāles restaurāciju finansēja Jēkabpils pilsētas dome. Darbu būvniekiem sarežģīja tas, ka griestu apdares un zīmējumu izstrādi un realizāciju vajadzēja veikt salīdzinoši īsā laikā. “Darbs pie zīmējuma izstrādes bija iedvesmojošs, neraugoties uz  sarežģītību – datorā zīmējot liekto līniju elementus, kas ar roku būtu vieglāk izdarāms,” atzīst Mekša. “Toties tagad ir zīmējumu trafareti, ko varēs izmantot atkārtoti, ja kas jāpielabo vai jāremontē.” Svarīgi bija arī tas, ka tika atlasīta komanda, kas pasūtījumu spēj izpildīt noteiktajā termiņā.

Jēkabpils Vēstures muzeja direktore Inese Berķe vērtē, ka darbs paveikts ļoti labi. “Es redzēju, ar kādu rūpību strādāja restauratori. Var tikai iedomāties, cik grūti gleznot uz griestiem – rokas visu laiku jātur uz augšu. Tiešām apbrīnoju šos cilvēkus!” viņa saka. Ēkas otrais stāvs, kur atrodas lielā zāle, apmeklētājiem varētu tikt atvērts ne ātrāk kā jūnija beigās. Telpas pēc restaurācijas klāj būvniecības putekļi, tādēļ tās nepieciešams sakopt. Lielo zāli paredzēts izmantot pasākumu, piemēram, koncertu un izstāžu, organizēšanai.


Uzziņai

  • Krustpils pils celšanas gads nav zināms, taču saskaņā ar pētījumiem tas noticis 13.gadsimta pēdējā ceturksnī.
  • Ēku laika gaitā savā īpašumā ieguva gan Rīgas bīskaps, gan Polijas karalis, bet no 1586.gada līdz Pirmajam Pasaules karam – baronu fon Korfu dzimta.
  • No 1921. līdz 1994.gadam gada ēkā saimniekoja militāras organizācijas – sākotnēji Latvijas Aizsardzības ministrija, bet pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienības 16. Tāllidojumu izlūkošanas aviācijas pulks.
  • Ēka piedzīvojusi daudzas pārbūves.
  • Pils lielajā zālē gan pirmās Latvijas laikā, gan padomju gados bija kinozāle. Lai aptumšotu logus, tie tika aizbūvēti ar sarkaniem ķieģeļiem. Zāles sienas sedza gāzbetona bloki, bet griestus – finieris.
  • Pēc padomju armijas aiziešanas 1994.gadā Krustpils pilī ierīkoja muzeju.
  • Ēka ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Foto un video no Būvuzņēmuma Restaurators albuma.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit