Pabeigti Rīgas pils kādreizējās ēdamzāles atjaunošanas darbi

0
436

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotajā Rīgas pils senākās (kastelas) daļas restaurācijas un pārbūves projektā ir pabeigti kādreizējās pils ēdamzāles – Remtera vēsturiskā plašuma atjaunošanas darbi un starpstāvu pārseguma izņemšana, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pils senākās daļas restaurācijas ietvaros vēsturisko plašumu atguvusi pēdējā atjaunošanas stadijā esošā zāle – Remteris. Zāles atjaunošanā ir demontētas starpsienas un starpstāvu pārsegums, atklājot tās sākotnējo plašumu. Atjaunošanas laikā demontētās pārseguma sijas ir saglabātas otrreizējai izmantošanai – muzeja vajadzībām paredzēto mēbeļu izgatavošanai. Savukārt velvju nestspējas veicināšanai ir veikti nepieciešamie darbi ceturtā stāva un bēniņu līmenī, lai mazinātu uz tām esošo slodzi, kā arī veikta kolonnu savilču gredzenu testēšana un montāža.

“Rīgas pils senākā daļa ik uz soļa mums ir atklājusi dažādas vēstures liecības un izaicinājumus, darbi rit pēc plāna, un šobrīd esam pabeiguši aptuveni 60% no pirmo divu kārtu kopējā darbu apjoma. Kopā ar projekta komandu aktīvi strādājam, lai jau rudenī Remteris būtu pilnībā pabeigts un pēc gada pils atjaunotās telpas tiktu nodotas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Kā būtiskākie tuvāko mēnešu laikā veicamie darbi ir sienu restaurācija, grīdu atjaunošana izmantojot atgūtos vēsturiskos dēļus un kāpņu atjaunošana uz 3.stāvu,” norāda R.Griškevičs.

“Remtera zāles starpstāvu pārseguma demontāžas laikā saskārāmies ar dažādiem izaicinājumiem. Galvenokārt tie bija saistīti ar zāles konstrukciju nestspēju un tehniskajiem parametriem, ko ietekmējusi telpas attīstība cauri gadsimtiem. 18.gs, pārsegumu izņemšanai un telpas orģinālā apjoma atjaunošana tā sākotnējā, 16.gs. ietvarā, tika piesaistīti arī eksperti no Vācijas. Pie atbilstošākā un šobrīd redzamā risinājuma izstrādes un īstenošanas esam strādājuši jau gadu un ar lepnumu varam šobrīd dabā novērtēt kopīgi paveikto,” stāsta PS Rīgas Pils Kastelas projekts arhitekte, atbildīgais autoruzraugs Anastasija Pimenova.

Līdz šim pils ir atklājusi dažādas vēsturiskās liecības no saviem pirmsākumiem. Nozīmīgākās no tām ir 600 gadus senā karstā gaisa jeb hipokausta krāsns, dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, iepriekš neapzināti sienu gleznojumi kapelā un Remtera zālē, kā arī 16. gs. vēsturiskais mūris dienvidu fasādes pusē. Šobrīd aktīvi norisinās iekštelpu apdares darbi un noslēgumam tuvojas telpu restaurācija.

“Rīgas pils ir dzīvs organisms kopš celtniecības sākuma, un astoņos pastāvēšanas gadsimtos tā vienmēr ir tikusi modernizēta un pielāgota rezidences funkcijai. Viens no pils restaurētajiem spārniem arī mūsdienās pilda valstiskas reprezentācijas funkciju. Savukārt pārējie Vācu ordeņa celtās pils korpusi restaurācijas gaitā atgūst pārliecinošu un Latvijas viduslaiku kultūrai raksturīgu tēlu. Līdz ar kādreizējās pils ēdamzāles – Remtera – sākotnējo telpisko veselumu deformējušā starpstāvu pārseguma demontāžu šī neparastā telpa pārliecinoši ir atgriezusies Latvijas kultūras mantojumā un tuvākajā nākotnē ar savu viduslaiku estētiku organiski iekļausies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju telpās,” uzsver Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Īstenojot kastelas daļas atjaunošanas darbus, ir būtiski pieaugušas būvniecības izmaksas, un Daugavas gātes atjaunošanas darbu īstenošanai izsludinātais iepirkums pagaidām ir noslēdzies bez rezultāta. Kopā ar Kultūras ministriju šobrīd tiek strādāts pie nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaistes.

Atjaunošanas darbu ietvaros plānots pārbūvēt arī A/S Rīgas Siltums siltumtīklus, lai tos varētu savienot ar lietus ūdens kanalizācijas inženiertīkliem, pazemināts ielas līmenis Daugavas gātē pie Pipera torņa līdz Horna bastionam, izbūvēts tilts, kas ļaus nokļūt pie muzeja galvenās ieejas, kā arī pirmo reizi 400 gadu laikā pils pagrabtelpās ieplūdīs dabiskā gaisma.

Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru; no tiem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās.

Publicitātes foto no VNĪ