Pabeigts energoefektivitātes uzlabošanas projekts stacionārā “Biķernieki”

0
322

Noslēgusies Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēta projekta ieviešana Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Biķernieki, kas ļaus turpmāk nodrošināt pacientiem komfortablākus ārstēšanās, aprūpes un atveseļošanās apstākļus.

Stacionārā Biķernieki pacienti saņem komplicētus rehabilitācijas pakalpojumus vai arī ārstējas gerontoloģijas, paliatīvās aprūpes, strutainās ķirurģijas, oftalmoloģijas un apdegumu profilu nodaļās. Energoefektivitātes darbu ietvaros ir nomainīti ēkas logi un durvis, siltināta fasāde, ierīkota ventilācijas sistēma, kā arī uzlabota apkures sistēma. Līdz ar veiktajiem energoefektivitātes uzlabojumiem – mazināsies arī kopējais prognozētais slimnīcas siltumenerģijas pakalpojumu rēķina pieaugums.

Imants Paeglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Īstenotais projekts ļaus samazināt siltumenerģijas patēriņu 2,5 reizes, kas šobrīd ir akūti svarīgi uz kopējā energoresursu sadārdzinājuma fona. Minēšu tikai vienu salīdzinājumu: pirms pārbūves darbiem siltumenerģijas patēriņš apkurei stacionārā Biķernieki bija 144,77 kWh/m2. Pēc būvdarbiem sasniegtais (prognozētais) rezultāts – 57 kWh/m2. Tas ir uzskatāms piemērs, ka investīcijas infrastruktūras sakārtošanā un energoefektivitātes uzlabošanā ir izdevīgas un atmaksājas uzreiz pēc projekta pabeigšanas. Pateicoties veiktajai stacionāra Biķernieki apkures sistēmas pārbūvei, šajā sezonā varēsim pieslēgties Rīgas siltuma apkures pakalpojumam, kas būs lētāk nekā apkurināt stacionāra telpas ar gāzi, kā to darījām iepriekšējos gados. Diemžēl, citos Austrumu slimnīcas stacionāros tehniski un īsā laika posmā nav iespējams īstenot tik elastīgus un racionālus risinājumus. Šobrīd prognozētais gāzes patēriņa izmaksu/cenu kāpums ir pieaudzis 10 reizes! Skaitliskā izteiksmē 2022.gada decembrī – 33 000 eiro dienā maksāsim tikai par gāzi! Kopējās Austrumu slimnīcas energoresursu (gāze, siltums, elektrība) izmaksas 2023.gadā (salīdzinot ar 2021.gadu) saskaņā ar mūsu finanšu aprēķiniem būs par vismaz 10 miljoniem lielākas! Latvijas lielākajai slimnīcai, kas pērn veiksmīgi noslēdza finanšu gadu bez zaudējumiem, turpmākā rēķinu apmaksa būs liels un pagaidām – neatrisināms izaicinājums. Šis ir tas laiks, kad visiem kopā jāmeklē risinājumi, lai sniegtu finanšu atbalstu ārstniecības iestādēm (universitāšu slimnīcām, kur ārstējas liels skaits smagi sirgstošu pacientu), jo nevaram atļauties šobrīd ierobežot veselības aprūpes pakalpojumus!”

Veselības ministrs Daniels Pavļuts: “Aizvadītie gadi bijuši sarežģīti – tos iezīmē Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un šobrīd saskaramies arī ar energoresursu krīzi. Tas mums ir licis izvērtēt arī veselības aprūpes kopējo gatavību un noturību pret dažādiem ārējiem satricinājumiem. Viena no ilgtspējīgām atbildēm ir energoefektīvi risinājumi, kas ļauj ik mēnesi ietaupīto ieguldīt, piemēram, citos infrastruktūras vai ārstniecības iestādes attīstības projektos. Paldies Rīgas Austrumu slimnīcas darbiniekiem, vadībai, būvniekiem, partneriem un visiem pārējiem energoefektivitātes uzlabošanas projektā iesaistītajiem.”

Juris Nikolajenko, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Biķernieki galvenais ārsts: “Manuprāt, būtiskākais šī projekta ieguvums – stacionāra Biķernieki pacientiem ir ievērojami uzlabojušies ārstēšanās vides apstākļi. Ja dažkārt mēs sakām – mājās sienas ārstē, tad tagad varam cerēt, ka arī mūsu stacionāra palātas sienas palīdzēs pacientiem veseļoties. Nevar noliegt, ka ir uzlabojušies darba vides apstākļi ārstniecības un aprūpes personālam, kas ceram, būs papildus motivācija personāla piesaistei.”

Kaspars Plūme, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis: “Atgādināšu dažus vēsturiskus faktus: Austrumu slimnīcas stacionāra Biķernieki ēka ir celta 1963.gadā. Kopš tās uzcelšanas bija veikta tikai daļēja logu nomaiņa un tikai daļēja bēniņu pārseguma siltināšana. Ēkas faktiskā stāvokļa izpētes laikā tika konstatēts, ka uz fasādēm ir plaisu atvērumi, apmetuma atdalīšanās un krāsas atslāņošanās, jo nav izbūvēta horizontālā hidroizolācija. Ēkas bēniņos bija apkures cauruļvadi ar azbestu saturošu siltumizolāciju. Savukārt karstā ūdens cauruļvadi nebija mainīti kopš ēkas uzcelšanas. Lieki piebilst, ka siltuma zudumi bija dramatiski. Tā bija pagātnē. Esmu gandarīts, ka savulaik izdevās pamatot un iegūt finansējumu stacionāra Biķernieki energoefektivitātes uzlabošanai. Tagad projekts ir pabeigts solītajā termiņā un ieguvumi ir būtiskāki un nozīmīgāki nekā paredzējām to uzsākot.”

Projekta ietvaros stacionārā Biķernieki tika paveikti sekojoši energoefektivitātes uzlabošanas darbi – pilnībā nosiltināta ēkas fasāde, izbūvējot ventilējamo fasādi ar akmens masas flīžu apdari. Nomainīti visi logi un ārdurvis uz jauniem, trīs stiklu pakešu logiem. Ir izbūvēta jauna ventilācijas sistēma ar gaisa rekuperāciju. Savukārt, mehāniskās ventilācijas sistēmas ierīkošana ļauj būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu. Ir veikta visu ēkas ieejas mezglu pārbūve. Izbūvēta apkures sistēma ar automātisko temperatūras regulēšanas iespēju.

Edgars Pudzis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas tehniskais direktors: “Ņemot vērā milzīgās izmaiņas energoresursu cenās, jau 2022.gadā paredzams, ka slimnīcas izdevumi gāzes, elektrības un siltuma apgādei pieaugs no 3.3 milj. EUR līdz 7.2. milj. EUR salīdzinājumā ar 2021.gadu, bet 2023.gadā pieaugums paredzams līdz 13 milj. EUR, kas nozīmē, ka gada laikā izmaksas būs četrkāršojušās. Jau septembrī Austrumu slimnīcā ir uzsākuši visaptveroša taupības plāna ieviešanu, kas ietver gan energoresursu taupības pasākumus, gan arī cita veida resursu taupīšanu. Paredzams, ka ar šiem pasākumiem, meklējot balansu starp pakalpojumu kvalitāti un izmaksām, varēs ietaupīt 15% apkures resursu, 10% elektrības un ūdens/kanalizācijas resursus. Apstākļos, kad resursu izmaksas augušas vairākkārtīgi – slimnīcai būs nepieciešams atbalsts, lai nodrošinātu normālu darbību.

Austrumu slimnīca ir piesaistījusi energoauditorus un ir izstrādāts vidēja termiņa plāns energoefektivitātes uzlabošanai un mikroklimata uzlabošanai un nodrošināšanai slimnīcas stacionāros. Arī turpmāk būs nepieciešams Eiropas Savienības un valsts atbalsts, lai ne tikai veiktu ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu un logu nomaiņu, bet būs nepieciešami ieguldījumi arī resursu taupīšanas virzienā, piemēram uzstādot saules paneļus, siltumsūkņus, staru lauzējus un āra žalūzijas”.

“Izaicinājums neapturēt un turpināt darbus šajos bezprecedenta pandēmijas un kara seku apstākļos, vēlreiz apliecina visu iesaistīto pušu – gan RERE Meistaru, gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas komandas profesionalitāti, spēju pielāgoties un konstruktīvas savstarpējās sadarbības nozīmīgumu. Gan slimnīcai, gan būvniekam pandēmijas laikā bija jāatrod risinājums, lai būvdarbi turpinātos paralēli īpaši intensīvam slimnīcas darbam. Tāpat, iestājoties kara seku izraisītajiem sadārdzinājumiem visā industrijā, būvniekiem bija jārod veidi un iespējas būvdarbus turpināt, kamēr tiek risināti papildus finansējuma jautājumi. Rezultatīvas sadarbības rezultātā projekts ir pabeigts un slimnīca var sagaidīt tuvojošos ziemu ēkā ar būtiski paaugstinātu energoefektivitāti, kas patreizējos apstākļos ir īpaši aktuāli,” svinīgajā brīdī sacīja RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.