Ir pabeigts viens no pēdējo gadu lielākajiem ceļu būves objektiem Latvijā – jaunais Ķekavas apvedceļš. Šis ir arī Baltijas valstīs pirmais tik vērienīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā.
Projekts realizēts pēc projektēt, būvēt, finansēt, uzturēt principa. Šā gada 13.oktobrī ar svinīgu atklāšanas pasākumu visa izbūvētā Ķekavas apvedceļa infrastruktūra ir nodota lietotājiem.
Ķekavas apvedceļš ir Bauskas šosejas (valsts galvenais autoceļš Rīga–Bauska–Lietuvas robeža Grenctālē) posms no 7,8. līdz 25.kilometram. Kā zināms, Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem valsts autoceļiem Latvijā ar ļoti intensīvu satiksmes plūsmu. Pēc izbūves jauno apvedceļu veido četru joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā) ar kopējo garumu 12,22 km, kā arī divu joslu ceļš ar vienu brauktuvi un vienu joslu katrā braukšanas virzienā 5,36 km garumā. Kopumā šajā posmā izbūvēti deviņi dažādi rotācijas apļi, astoņi divlīmeņu satiksmes mezgli – pieci pārvadi un trīs tuneļi –, gājēju tilts un skatu platforma, kā arī četras lielizmēra caurtekas. Uz apvedceļa ieviesti prettrokšņu risinājumi un ierīkoti aizsargžogi dzīvniekiem, lai novērstu to nokļūšanu uz brauktuves, pārbūvēts maģistrālais ūdensvads, gāzes vadi un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumi, kā arī izbūvēti lietusūdens kanalizācijas tīkli. Apgaismojumam uzstādīti vairāk nekā 900 apgaismes ķermeņu. Šis ceļa posms ir Latvijā pirmais, kas izbūvēts atbilstoši ātrgaitas autoceļa prasībām. Ātrgaitas autoceļš nozīmē īpašas prasības satiksmes drošībai, piemēram, pa to nedrīkst pārvietoties gājēji, velobraucēji, traktortehnika un cits lēngaitas transports, uz tā nedrīkst apstāties, stāvēt vai braukt atpakaļgaitā.
Norēķināsies 20 gadu laikā
Projekta publiskais partneris ir Latvijas Republika, kuru pārstāv Satiksmes ministrija un VSIA Latvijas Valsts ceļi, privātais partneris – AS Kekava ABT, ģenerāluzņēmējs PS Ķekava AB. Projekta īstenošanā iesaistīti daudz dažādu uzņēmumu, kas nodrošinājuši nepieciešamos pakalpojumus gan publiskā, gan privātā partnera pusē.
Ķekavas apvedceļa vienas joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas
u. c.), ir ap 1,23 milj. eiro (bez PVN). Salīdzinājumam – Saulkrastu apvedceļa (A1) vienas joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007. gadā bija ap 1,25 milj. eiro.
Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250 132 500 eiro (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un tiks izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei. Katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).
Īsa projekta tapšanas vēsture
Pirmsākumi Ķekavas apvedceļa projektēšanas darbiem meklējami jau 2006.gadā, kad tika veikta priekšizpēte potenciālajiem ceļu nozares PPP projektiem Latvijā. Jāatzīmē, ka Publiskās un privātās partnerības likums pieņemts 2009.gadā. 2007.gadā tika izstrādāts būvprojekts minimālajā sastāvā un veikta ģeotehniskā izpēte. No 2014. līdz 2020.gadam norisinājās zemes atsavināšana projekta vajadzībām, tika izstrādāti finanšu un ekonomiskie aprēķini, izstrādāts apvedceļa projekta ieviešanas rīcības plāns. Darbs pie PPP iepirkuma dokumentācijas izstrādes tika sākts 2017.gadā – tūlīt pēc projekta ietekmes uz vidi novērtējuma pabeigšanas, kaut pašu iepirkumu izsludināja 2018.gada decembrī.
VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības instrumentu daļas juriste Kristīne Apsalone uzsver, ka pirms iepirkuma sākšanas tika organizēti vairāki atvērto durvju dienu pasākumi ar vietējiem un starptautiskajiem nozares pārstāvjiem (angliski Open Days), laikus iepazīstinot potenciālos pretendentus ar projektu un prasībām. Dokumentācija tapa, uzklausot arī nozares viedokli. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci pretendentu piedāvājumi, no kuriem četri tika aicināti uz nākamo iepirkuma kārtu iesniegt sākotnējos finanšu un tehniskos piedāvājumus. Finanšu piedāvājumus iesniedza divi pretendenti.
2020.gada 13.augustā Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības iepirkumā Publiskās-privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9.–25,0.km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzējam AS Kekava ABT, kas sastāv no Luksemburgā reģistrētās akciju komandītsabiedrības TIIC 2 S.C.A., SICAR (80%), AS A.C.B. (10%) un Ceļu būves firmas SIA Binders (10%).
No 2020.gada 19.oktobra VSIA Latvijas Valsts ceļi un AS Kekava ABT veica sarunas ar pašas izvēlētiem finansētājiem, lai vienotos par projekta īstenošanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanas gala nosacījumiem. Procedūras laikā finansētāji – Eiropas Investīciju banka un Ziemeļu Investīciju banka – veica AS Kekava ABT finanšu un tehnisko spēju padziļināto izpēti, lai no savas puses pārliecinātos par pretendenta spējām īstenot projektu.
«VSIA Latvijas Valsts ceļi ir pirmais pasūtītājs Latvijā, kas realizē šāda apjoma un modeļa PPP projektu, līdz ar to izaicinājumi bija visās projekta stadijās, jo nevienam Latvijā nebija šādas pieredzes. Tomēr viens no lielākajiem izaicinājumiem bija paša PPP līguma izstrāde un noslēgšana, kā arī sarunas ar projekta finansētājiem – Eiropas Investīciju banku un Ziemeļu Investīciju banku. PPP līgums ir tik apjomīgs, ka tas mērāms kilogramos, nevis lapaspusēs,» atzīmē Klāvs Grieze, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors.
2021.gada 16.jūlijā starp Latvijas Republiku kā publisko partneri, kuru pārstāv Satiksmes ministrija, un VSIA Latvijas Valsts ceļi un AS Kekava ABT kā privāto partneri tika noslēgts publiskās-privātās partnerības līgums Par E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9–25,0.km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, sākot PPP līguma īstenošanas pirmo fāzi – projektēšanu.
2021.gada 29.novembrī, t.i., tikai 4,5 mēnešus pēc PPP līguma parakstīšanas, tika apstiprināts Ķekavas apvedceļa būvprojekts (būvatļaujā veikta atzīme par būvdarbu sākšanas nosacījumu izpildi) un sākti būvdarbi.
PPP modeļa izvēles pamatojums
Kā norāda K.Grieze, PPP modelis, vienkāršoti skaidrojot, nozīmē, ka valsts iegādājas ceļu uz nomaksu, un pirmajos gados, kamēr tiek pabeigta būvniecība, valsts nemaksā neko, bet, sākot no brīža, kad infrastruktūra tiek nodota lietotājiem, 20 gadu garumā valsts pa daļām nomaksā gan privātā partnera ieguldījumus infrastruktūrā, gan veic pielīgto samaksu par uzturēšanas darbiem. «Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk ilgākā laika periodā, tādējādi nenoslogojot valsts budžetu un sniedzot iespēju budžeta līdzekļus izmantot citiem valstiski svarīgiem mērķiem,» uzsver Latvijas Valsts ceļu pārstāvis.
Tam piekrīt arī AS Kekava ABT ģenerāldirektors Juris Frīdmanis: «Valsts no sevis noņem rūpes par šo konkrēto projektu. Mēs kā privātais partneris aizņemamies naudu, samaksājam projektētājiem, būvniekiem un maksājam uzturētājiem.»
Atbildību par ceļa uzraudzību un uzturēšanu uzņemas privātais partneris pats, un garantija apvedceļam ir uz visu uzturēšanas laiku, plus pieci gadi pēc līguma pabeigšanas. «Sanāk, ka kopumā garantija ir 25 gadi. Ja infrastruktūra jebkurā tās vietā un formātā nebūs atbilstoša PPP līguma prasībām, tas tiks uzskatīts par defektu. Defektiem PPP līgumā ir noteikts novēršanas laiks. Ja defekta novēršanas laiks netiek ievērots, no privātajam partnerim maksājamā ceturkšņa pieejamības maksājuma tiek veikts tā saucamais izpildes atskaitījums. Savukārt, ja šis defekts ir izraisījis infrastruktūras nepieejamību satiksmei vai daļēju nepieejamību, privātajam partnerim ceturksnī pieejamības maksājumam tiek piemērota pieejamības korekcija. Tā ir sava veida infrastruktūras kvalitātes garantija. Līgums arī paredz, ka uzturēšanas periodā 20 gadu laikā uz pamattrases vismaz divas reizes ir jāveic seguma atjaunošana,» uzsver K.Grieze.
Princips projektēt, būvēt, finansēt un uzturēt ieviesa korekcijas arī būvprojekta izstrādē, ko kā AS Kekava ABT apakšuzņēmējs veica AS Ceļuprojekts. Uzņēmumavaldes priekšsēdētājs Mārtiņš Liepiņš akcentē: «Tā bija salīdzinoši jauna pieredze mūsu uzņēmumam, jo 20 gadus ilgi uzturēšanas darbi uzliek lielāku atbildības nastu privātajam partnerim, kas vienlaikus organizē gan būvdarbus, gan uzturēšanas darbus. Veicot projektēt un būvēt, būvuzņēmējam ir jāizpilda specifikācijā noteiktās minimālās prasības, neraugoties uz to, cik profesionāli šīs specifikācijas ir izstrādātas, un risks ir tikai uz garantijas periodu. Savukārt projektēt, būvēt un uzturēt, kad uzturēšana jāveic vēl 20 gadu, privātais partneris un tā piesaistītais būvuzņēmējs arī iesaistās specifikāciju izstrādē, ir gatavi augstākām prasībām, vairāk ieguldot līdzekļus izbūves darbos, kas samazina izmaksas un riskus nākotnē uzturēšanā.»
Savukārt K.Grieze uzsver, ka «liels solis ir sperts arī projektēt un būvēt projektu virzienā, nododot viena izpildītāja rīcībā gan projektēšanas, gan būvniecības fāzi, tā samazinot gan termiņu šo procesu izpildei, gan palielinot projektētāju un būvnieku atbildību – ko paši projektēja, tas pašiem bija jāizbūvē un tagad 20 gadus būs arī jāuztur jau pielīgtās līgumsummas ietvaros. Tas ir arī īsākais ceļš uz inovācijām, jo, kad vienam izpildītājam tiek nodota atbildība gan par izvēlētajiem risinājumiem, gan to būvniecību un uzturēšanu pielīgtās līgumcenas ietvaros, tas rosina domāt radoši un ieviest risinājumus, kas ilgtermiņā izrādās lētāki un efektīvāki par pierastajiem».
Projektā iesaistītie vienprātīgi atzīst, ka kopumā PPP modelis bija efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu un nodrošināt projekta īstenošanu iespējami īsā laikā, abpusējs finansiāls izdevīgums, optimāls risku sadalījums starp partneriem, kā arī iespēja izmantot jaunas tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus.
Būvprojekta izstrādes izaicinājumi
M.Liepiņš atzīst, ka Ķekavas apvedceļa projektēšana bija atšķirīga vairāku faktoru dēļ. Kā vienu no tiem viņš min faktu, ka jau pirms būvprojekta izstrādes pretendentiem bija nepieciešams sagatavot konkurētspējīgu piedāvājumu gan no risinājumu, gan no izmaksu viedokļa: «Zināmā mērā projektēšanas darbi tika sākti jau pēc iepirkuma izsludināšanas, lai privātā partnera piesaistītais būvuzņēmējs spētu novērtēt izmaksas, bet publiskajam partnerim no sagatavotajiem materiāliem būtu iespēja uzskatāmi redzēt, kādi ieguvumi būs atšķirībā no izpētes stadijā plānotā varianta. Šādi darbi visām iesaistītajām pusēm bija ar augstu risku, jo sagaidāmā konkurence bija pietiekami augsta, bet līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas tikai vienam pretendentam. Jāpaskaidro, ka iepirkuma noteikumi neparedzēja pretendentiem tiesības saņemt kompensāciju par darba dokumentācijas izstrādes izdevumiem iepirkuma laikā, tas nozīmē, ka šīs projektēšanas darbu izmaksas varēs iekļaut pieejamības maksājumā tikai uzvarējušais pretendents.»
Bija arī jāņem vērā, ka ar visiem piedāvātajiem risinājumiem vajadzēja iekļauties noteiktā trases būvniecībai atvēlētā zemē. Papildus zemes atpirkšana, atsavināšana nebija iespējama, to paredzēja konkursa nolikums. Turklāt šādam apjomīgam projektam bija ļoti izaicinoši termiņi gan piedāvājuma sagatavošanas stadijā, gan paša būvprojekta izstrādei, bet projektētāju komanda kopējiem spēkiem veiksmīgi tika galā ar šo izaicinājumu.
«Pēdējos piecus gadus vairākums projektā iesaistīto inženieru ik dienas pavadīja augsta līmeņa profesionāļu komandā, kas ir devusi neatsveramu pieredzi tālākai profesionālai darbībai. Ņemot vērā projekta nozīmi, izpratne un atsaucība ir bijusi arī no trešajām pusēm – inženiertīklu turētājiem, pašvaldības pārstāvjiem, arī piegulošo zemesgabalu īpašniekiem,» stāsta AS Ceļuprojekts Ceļu nodaļas vadītājs, Ķekavas apvedceļa būvprojekta vadītājs Viktors Rautmanis.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris oktobra numurā (Nr.94).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
