Padomju laikā celtā dzīvojamā fonda šodienas rēbuss

0
433

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtos daudzdzīvokļu namos. Sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos izvērtusies aktīva un dažādiem viedokļiem bagāta diskusija par šo ēku tehnisko stāvokli, kalpošanas laika tuvošanos beigām un iespējamiem risinājumiem dzīvojamā fonda atjaunošanai.

Latvijas Republikas Valsts kontrole nesenā pagātnē veltīja uzmanību situācijai ar daudzdzīvokļu namiem, aktualizējot jautājumu par to drošumu. 2020.gadā Valsts kontrole likumības un lietderības revīzijā Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām? secināja, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Rūpes par daudzdzīvokļu namiem atstātas novārtā kopš 90.gadu sākuma.

Viena no Ekonomikas ministrijas darbības jomām ir mājokļu politikas veidošana un tās realizācijas nodrošināšana atbilstoši savai kompetencei. Mājokļu politikasmērķis ir saprotams – veicināt mājokļa kvalitāti un pieejamību, nodrošinot normatīvo bāzi efektīvai dzīvojamo māju pārvaldīšanai, sekmējot īres dzīvojamā fonda izveidi pašvaldību teritorijās un atbalstot enerģiju taupošus pasākumus dzīvojamās mājās.

2017.gadā Ekonomikas ministrija izstrādājusi Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju. Taču dokuments nav atradis savu ceļu pie sabiedrības. Ekonomikas ministrija ik pa laikam veic darbu pie māju konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpētes, tas gan tiek darīts izlases kārtībā. Tomēr nepietiek, ka tiek izpētīts vienas vai dažu, piemēram, 602.sērijas, māju tehniskais stāvoklis. Ir zināms, ka pēc Ekonomikas ministrijas iepirkuma AS Inspecta Latvia veica 18 ēku, kuru normatīvais kalpošanas laiks tuvojas beigām, apsekošanu, veicot to nesošo konstrukciju, t. sk. ārsienu starppaneļu šuvju, mezglu, detalizētu izpēti un novērtējot tehnisko stāvokli. Tika veikti arī vertikalitātes ģeodēziskie uzmērījumi, pastiprinātu uzmanību pievēršot ārsienu keramzītbetona paneļu, nesošo dzelzsbetona garensienu, šķērssienu un pārsegumu plātņu savienojumu mezglu un starppaneļu šuvju, kā arī balkonu, lodžiju plātņu un norobežojošo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un atsegtā stiegrojuma korozijai.

Protams, apsveicams ir fakts par šādas izpētes veikšanu, tomēr izlases kārtība rada piesardzību. Uzdosim sev dažus vienkāršus jautājumus – no cik 602.sērijas ēkām kopā tika izveidota šī 18 pētāmo ēku izlase? Vai ar to ir pietiekami, lai spriestu par visām 602.sērijas ēkām?

Vēl viens būtisks jautājums – kā šī informācija, kas pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā, nonāk līdz dzīvokļu īpašniekiem?

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr.91).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.