Konkursā par dzelzceļa līnijas Rail Baltica stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā Rīga otrā posma tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 15.septembrim, aģentūru LETA informēja projekta ieviesēju Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāve Rita Voronkova.
Iepriekš konkursa otrajā posmā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija noteikts 3.augusts.
Eiropas dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norādīja, ka tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanas termiņš pagarināts, respektējot kandidātu rosinājumu.
“Esam ieinteresēti saņemt izsvērti un detalizēti izstrādātus piedāvājumus. Gan attālināti, gan klātienē esam konkursantus iepazīstinājuši ar projektu. Projekts ir ļoti komplicēts. Šo varam salīdzināt ar vēl vienu nozīmīgu Latvijas Rail Baltica projekta daļu, kas bija ne mazāk komplicēta: Rail Baltica stacijas izbūvi Rīgas Centrālajā stacijā. Tad līguma ar uzvarētāju apmērs kopā ar pielikumiem sasniedza vairāk nekā 10 000 lappušu,” pauda Vingris, skaidrojot, ka arī konkursantiem ir jāpaveic ļoti apjomīgs mājasdarbs, lai spētu profesionāli sagatavot un iesniegt kvalitatīvu tehnisko un finanšu piedāvājumu.
Viņš norādīja, ka termiņa pagarinājums dos pārliecību, ka tiks nodrošināta augsta līmeņa konkurence un būs iespējas izvēlēties ne tikai labāko, bet arī izmaksu ziņā efektīvāko būvniecības piedāvājumu.
“Neraugoties uz konkursa nelielu pagarinājumu, projekta realizācijas termiņus tas neietekmēs, jo 2020.gada beigās plānojam noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021.gadā sākt būvdarbus,” uzsvēra Vingris.
Jau ziņots, ka Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībai starptautiskajā lidostā Rīga otrajai kārtai kvalificējušies 11 kandidāti no astoņām valstīm – Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas.
Eiropas dzelzceļa līnijas 2019.novembrī izsludināja starptautisku konkursu, lai atrastu būvniekus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā Rīga, estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K.Ulmaņa gatvi būvēšanai.
Starptautiskais konkurss norit divos posmos. Pirmajā kārtā notika kandidātu atlase, bet otrajā konkursa kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020.gada beigās noslēgtu līgumu un 2021.gadā sāktu pirmās kārtas būvdarbus. Iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250–280 miljoni eiro.
Būvniecības darbi plānoti piecās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve.
Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā Rīga tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metru. Tiks veidots uzbērums un 113 metrus garš dzelzceļa pārvads pār K.Ulmaņa gatvi. Projektā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm – atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
Infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
