Trešdien, 25. septembrī, būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē būvniecības nozares darba devēju pārstāvji vēlreiz pieņēma kompromisa risinājumu, bet atkārtoti bez konkrētas valsts institūciju konkrētas rīcības ģenerālvienošanās pagarinājumam nepiekritīs.
Tika panākta vienošanās ar 2025. gada 1. janvāri būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros paaugstināt uz 1050 eiro līdz šim noteikto 930 eiro vietā un minimālo stundas tarifa likmi – uz 6,29 eiro, līdzšinējo 5,57 eiro vietā. Izņēmums ir tiesības līdz 2025. gada 31. decembrim saglabāt 930 eiro 9. grupas profesijām – darbiniekiem ar zemāko kvalifikāciju vai bez tās. Bez tam no nākošā gada būs tiesības maksāt 830 eiro mēnesī normālā darba laika ietvaros un 4,97 eiro stundā tiem darbiniekiem, kuru darba stāžs pie konkrētā darba devēja pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir mazāks nekā seši mēneši. Maksājot atļauto samazināto darba samaksu (930 eiro un 830 eiro) un attiecīgo stundas tarifa likmi, piemaksa par virsstundu darbu maksājama simts procentu apmērā, zaudējot tiesības šiem darbiniekiem par virsstundu darbu maksāt samazinātā – 50% apmērā.
Pieņemot šo lēmumu, puses ģenerālvienošanās komitejā vienojās arī panākt no Ekonomikas ministrijas pirms gada solīto regulējumu un rīcību, samazinot ēnu ekonomiku būvniecībā privātajā sektorā, lai ģenerālvienošanās attiektos uz visiem būvniecībā nodarbinātajiem. Bez tam nozare sagaida pārdomātu un valstisku plānošanu – skaidri zināmus nosacījumus un plānus vismaz 3 – 5 gadiem. Būvniekiem nepieciešama skaidrība par plānotajām investīcijām un pieejamiem fondiem, prognozējamība, nevis kampaņveida risinājumi. Pretējā gadījumā būvniecībā ir nevajadzīgi strauji apjomu kāpumi un kritumi, kas rada būtisku kaitējumu nozarei.
Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē šobrīd Latvijā ir vienīgais spēkā esošais koplīgums starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Būvuzņēmēji atzīst, ka ģenerālvienošanās ir sekmīgs un spēcīgs instruments, ja to prasmīgi pielieto. Tomēr šobrīd ģenerālvienošanās pagarinājums ir apdraudēts, jo darba devēju organizācijas ir pārliecinātas, ka minimālās algas regulējums ir skatāms kontekstā ar situāciju nozarē. Turpmākā gada laikā valstiska rīcība un solītā izpilde ir īpaši svarīga, lai būvniecības nozares darba devēji gūtu pārliecību par šīs vienošanās jēgu un nepieciešamību. Šobrīd ģenerālvienošanās ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. Ja vien kāda no pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nav paziņojusi par tās izbeigšanu, tās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.
Informāciju sagatavoja ģenerālvienošanās komitejas darba devēju organizācijas: Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība un biedrība Latvijas Ceļu būvētājs
