Kāpēc joprojām būvniecībā vērojam reālo apjomu kritumu, un kāpēc nav gaidītās nozares izaugsmes, neraugoties uz to, ka «naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis» (Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa teiktais TV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu 2019.gada 3.septembrī)?
Vai ir cerības, ka drīzumā būvniecības rādītājos sagaidīsim kādas pozitīvas pārmaiņas? Par to un citām būvniecības nozares aktualitātēm – šajā rakstā.
Pēc diviem gadiem Covid-19 pandēmijas zīmē, kad jau likās, ka sliktāko esam pārcietuši, pagājušā gada sākumā – 24.februārī – mūs visus pārsteidza Krievijas iebrukums Ukrainā.
Pēc pandēmijas pirmā viļņa loģistikas problēmām 2020.gadā būvniecības nozarē sekoja straujš pieprasījuma pieaugums, kas, sākot jau ar 2021.gada otro pusi, visā pasaulē veicināja strauju būvmateriālu cenu kāpumu. Karadarbība Ukrainā, sankcijas, materiālu pieejamības problēmas un strauji augošās energoresursu cenas turpināja ietekmēt izejvielu sadārdzinājumu būvniecības nozarē.
Neraugoties uz straujo būvniecības izmaksu pieaugumu un grūtībām iekļauties iepriekš nolīgtajā finansējumā un termiņos, būvniecība Latvijā nav apstājusies, ko apstiprina būvniecības uzņēmumu apgrozījums, kas šā gada deviņos mēnešos ir pieaudzis par 18% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, taču turpat seko sliktā ziņa – nozares izaugsmi šogad noēd straujais būvniecības izmaksu kāpums.
Lielākajai daļai būvniecības stadijā esošo projektu ir izdevies atrast sadārdzinājuma kompensēšanas mehānismus un panākt vienošanos ar ģenerāluzņēmējiem, arī par termiņu pagarinājumiem. Vasaras vidū daži būvprojekti sadārdzināšanās dēļ tika izbeigti, bet atsevišķos projektos tika izsludināti jauni būvdarbu iepirkumi un mainīts finansējuma apjoms. Arī Rail Baltica projekta realizācija ir arvien vairāk acīm redzama un iet plašumā (2022.gada budžeta plānā Rail Baltica būvdarbiem paredzēti 207 miljoni eiro, astoņos mēnešos izpilde 22% jeb 48 milj. eiro).
Rodas diezgan loģisks jautājums – kāpēc to visu vēl neredzam statistikā? Īsā atbilde varētu būt šāda –, pirmkārt, izmaksas noēd izaugsmi, otrkārt, būvniecības nozares dati var precīzi neatspoguļot tieši attiecīgajā brīdī faktiski paveikto darbu apjomu, jo paiet brīdis, pirms dzīves realitāte būvniecībā parādās uz papīra.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.89).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
