No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks – dīkstāves pabalstu var saņemt arī Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļi, darbinieki, kas vienlaikus saņem vecuma vai izdienas pensiju, kā arī mikrouzņēmuma darbinieki. Vienlaikus MK noteikumi papildināti ar punktu, ka dīkstāves pabalsta saņēmējam par katru apgādībā esošo bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, papildus piešķir piemaksu 50 euro apmērā. Tāpat Ministru kabineta sēdē š.g. 14. aprīlī valdība paplašināja atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas Altum eksporta kredītu garantijas.
Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs: “Ir koncentrēti visi spēki un resursi Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes seku izturēšanai un pārvarēšanai. Vīrusa pandēmijas rezultātā izveidojušās situācijas dēļ, kad lielākā daļa uzņēmējdarbības visā pasaulē ir spiesta “iepauzēt”, turpinām pilnveidot valsts atbalsta instrumentus, lai palīdzētu un atbalstītu mūsu uzņēmējiem. Nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa krīzes pārvarēšanas instrumentiem, tāpēc tiek modulēti vairāki attīstības scenāriji, kā turpināt palīdzēt uzņēmējiem saglabāt savu saimniecisko darbību, kā arī noturēt darbiniekus”.
Dīkstāves pabalstu mikrouzņēmuma darbiniekiem, t.sk. valdes locekļiem, nosaka 50 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi. Krīzes skartajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri darbību mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā ir uzsākuši pēc 2019. gada 1. oktobra, mikrouzņēmumu darbinieku dīkstāves pabalstu, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus), nosaka 50 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020. gada pirmo ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.
Citu uzņēmumu darbiniekam, t.sk. valdes locekļiem, dīkstāves pabalstu nosaka 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.
Vienlaikus MK noteikumos noteikts, ka dīkstāves pabalstu nepiešķir krīzes skartā darba devēja valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs nodarbina darbinieku, kurš neatrodas dīkstāvē, un padomes locekļiem.
Tāpat MK noteikumi papildināti ar punktu, ka darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu 50 euro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Piemaksu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par laikposmu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts. Piemaksu pārskaita uz darbinieka kontu, kurā tiek pārskaitīts dīkstāves pabalsts.
Dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumi un piešķiršanas kārtība ietverta Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”.
Ņemot vērā, ka šie MK noteikumi paredz dīkstāves pabalstus jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem un valdes locekļiem, spēku zaudējuši Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumi Nr.152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība”. Ja dīkstāves pabalsts piešķirts, pamatojoties uz šiem MK noteikumiem, to turpina izmaksāt, piemērojot minētos Ministru kabineta noteikumus.
Sniegs atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem
Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs:”Covid-19 radītā nenoteiktība ārējos tirgos pieprasa valsts iesaisti. Latvijas eksports uz Eiropas Savienību sastāda vairāk kā divas trešdaļas no kopējā Latvijas eksporta, un šī brīža apstākļos ir nepieciešams samazināt uzņēmēju riskus un nodrošinātu iespēju turpināt ražot un eksportēt. Mēs redzam uzņēmēju vajadzības un iespēju robežās piedāvājam atbalstu, lai Latvijas kopējais labklājības līmenis celtos. Katru nedēļu tiek pilnveidots un papildināts atbalsta instrumentu klāsts, jo nav universālu rīku, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem.”
“Diskusija par to, kuros virzienos nepieciešams vairāk ieguldīt krīzes pārvarēšanai un kā izdarīt, lai šī nauda nestu lielāku labumu, turpinās. Kopā ar nozaru profesionāļiem strādājam pie pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plāna, lai uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī turpinām pilnveidot atbalsta mehānisma rīkus jau nākamajiem krīzes posmiem,” uzsver ekonomikas ministrs.
Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai sāksim pieņemt nekavējoties, jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar ALTUM garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. Esam gandarīti par efektīvu sadarbību ar Ekonomikas ministriju, valdību un Eiropas Komisiju, operatīvi paplašinot uzņēmēju loku, kuriem ir pieejams valsts atbalsts eksporta darījumu apdrošināšanai. Līdz ar to ALTUM eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports.”
Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, valdība atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.
Ņemot vērā, ka lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu likviditātes problēmu dēļ var būt izveidojušies nodokļu parādi uz garantijas piešķiršanas brīdi, eksporta kredītu garantijas piešķiršanai tiks vērtēts uz atvieglotākiem nosacījumiem, ņemot vērā vai Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē uzņēmuma nodokļu un nodevu parāds nepārsniedz 1000 EUR.
Vienlaikus, lai līdz gada beigām atbalstītu vēl vairāk uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus portfeļgarantiju programmā.
Turpmāk, aizdevumu komersantam apgrozāmiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šī gada beigām varēs sniegt ar portfeļgarantiju arī, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem.
Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas Altum starpniecību.
Vairāk iepazīties ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai”” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē www.mk.gov.lv
