Par 7% pieaudzis pērn izsniegto kredītu apjoms

0
252
Attēls ilustratīvs

Komercbanku izsniegto kredītu apjoms pagājušajā gadā pārsniedza 15,4 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. No šīs summas 9 miljardi eiro ir uzņēmumiem izsniegtie kredīti, vairāk nekā 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.

Nozaru griezumā visvairāk finansēti uzņēmumi, kas pārstāv nekustamo īpašumu, enerģētikas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomu.

Savukārt lielākais kreditēšanas apjomu pieaugums pērn vērojams lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares uzņēmumiem, kas piesaistījuši par 24% vairāk finansējuma salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tam seko tirdzniecības uzņēmumi, kas piesaistītā finansējuma apjomu kāpinājuši par 21%, kā arī informācijas un komunikācijas nozarē strādājošie uzņēmumi, kam izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 16%. Kopumā uzņēmumiem pērn izsniegto kredītu apjoms bija par 9,4% lielāks, nekā 2021.gadā.

“Pērnais gads kreditēšanas jomā ir bijis izaicinājumu pilns. Esam piedzīvojuši ģeopolitiskās neskaidrības, kas pamatā izriet no Krievijas kara Ukrainā, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) vairākkārtēju procentu likmju paaugstinājumu straujās inflācijas mazināšanai, kas, savukārt, ietekmēja gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju investīciju plānus. Neskatoties uz to, kreditēšana nebūt nav apstājusies, bet pērn pat ir pieaugusi. Salīdzinot mērogos – komercbanku kredītu portfelis pērn ir bijis pat lielāks, nekā plānotais ieņēmumu apmērs šī gada valsts budžetā. Bankas arī turpmāk ir ieinteresētas aktīvi kreditēt tautsaimniecības attīstību, ievērojot kopējos izaugsmes rādītājus, visaptveroši izvērtējot riskus un nodrošinot noguldījumu drošību,” norāda Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Lielāka piesardzība pērn izklaides un atpūtas, kā arī būvniecības uzņēmumu vidū. Ņemot vērā pandēmijas sekas un vēl pastāvošos ierobežojumus, pērn teju par trešdaļu (28%) mazāk finansējumu uzņēmumu attīstībai piesaistīja izklaides un atpūtas nozarē strādājošie uzņēmumi, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumi (kritums par 20%). Lai arī būvniecības nozare ir viena no visvairāk finansētajām nozarēm, šīs joma uzņēmumiem aizvadītajā gadā tika izsniegts gandrīz par piektdaļu jeb 18% mazāk finansējuma, kas, iespējams, saistīts ar pieaugošajām būvniecība izmaksām un nenoteiktību esošo līgumu izpildē.

“Lai kāpinātu kreditēšanas apjomus būvniecības jomā, bankas kopā ar atbildīgajām valsts iestādēm veicinās daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes programmas pieprasījumu. Kopumā energoefektīvu mājokļu programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt arī vairākus mājas darbus. Līdzīgi arī zaļās kreditēšanas jomā, kur komercbankas šogad izstrādās skaidru stratēģiju un vadlīnijas zaļo kredītu izsniegšanai, tai skaitā pašvaldību energoefektīvu īres namu finansēšanai. Taču straujāks kreditēšanas pieaugums negulstas tikai uz banku pleciem. Svarīgi ir turpināt sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām iesākto darbu ēnu ekonomikas un birokrātiskā sloga uzņēmumiem mazināšanā, konkurētspējīga nodokļu režīma izstrādē un tiesiskās vides uzlabošanā, kas veicinātu uzņēmumu pārliecību, izaugsmes ambīcijas un attiecīgi arī pieprasījumu pēc finansējuma, kā arī vairotu iedzīvotāju uzticēšanos valstij,” atzīmē Sanita Bajāre.