Pārdaugavā septiņos Rail Baltica trases kilometros ir plānotas vairāk nekā 20 dzelzceļa šķērsošanas vietas, vakar Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā stāstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.
Viņš teica, ka Rail Baltica trase ienāks Rīgā pa jau esošo dzelzceļa koridoru, un tāpēc projekts var uzlabot pilsētvidi. Esošajā dzelzceļa koridorā investīcijas drošībai vai trokšņu ierobežošanai nav plānotas, savukārt Rail Baltica, ejot vienā koridorā ar jau esošo dzelzceļu, ir iespēja šīs investīcijas veikt. Tas nozīmē, ka, izbūvējot Rail Baltica, tiks izbūvēti šķērsojumi gan automašīnām, gan velosipēdiem, gan gājējiem pāri vai pa apakšu abām divām infrastruktūrām.
“Pārdaugavā septiņos kilometros ir paredzētas vairāk nekā 20 dzelzceļa šķērsošanas vietas. Tieši tas ir tas kā arhitekti, gan nevalstiskās organizācijas, gan vietējie iedzīvotāji var sniegt savu ieguldījumu, lai precīzi definētu, kurā vietā šķērsojumi ir nepieciešami un kā tas būtu ērtāk – tuneļa veidā vai šķērsojums pāri,” stāstīja Driksna, piebilstot, ka neatkarīgi, vai šķērsojums būs pa augšu vai zem dzelzceļa, tas būs pieejams visām grupām ar nepieciešamajiem liftiem un eskalatoriem, lai tas būtu ērts.
Driksna uzsvēra, ka legāls, drošs dzelzceļa šķērsojums būs ik pēc 300 – 400 metriem.
Viņā stāstīja, ka arī Rail Baltica būvniecības laikā nevienā brīdī Rīgā nebūs situācija, ka cilvēki nevarēs pārvietoties pāri sliedēm. “Jebkas, ko varēs izbūvēt vispirms, lai nodrošinātu ērtāku kustību auto, velo vai gājējiem, tas tiks nodrošināts pirmajā kārtā, un tikai pēc tam dzelzceļš,” teica Driksna.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
