Privātās kompānijas Alexela un Infortar pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru Elering par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.
Abu kompāniju skatījumā Elering piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo Elering neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.
Lai garantētu piegāžu drošību, Alexela un Infortar turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.
Alexela Group valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās Elering nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā “līdz rudenim vai vispār jebkad” izveidotu LNG termināli.
Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr Elering plāno par “gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu”.
Alexela vadītājs uzsvēra, ka privāto kompāniju piedāvājums Igaunijas nodokļu maksātājiem ir izdevīgāks gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Viņš atzīmēja, ka Alexela un Infortar mērķis ir radīt piegāžu drošību Igaunijā jau šoziem, ne tikai nodrošinot piektdaļu gāzes patēriņa, bet arī visiem rūpnieciskajiem klientiem.
“Būvnieki ir izvēlēti, materiāli ir iegādāti, atlikušas dažas procesuālas darbības un mēs varētu sākt būvēt izkraušanas piestātni jau pēc dažām dienām,” paziņoja Hēls.
Savukārt Infortar izpilddirektors Marti Talgre uzsvēra, ka tik sarežģītam projektam, kuram praktiski nav iespējas atlikt termiņus, svarīgākais ir reāla vēlme un sadarbības gars, un citu faktoru sadarbības vienādojumā nevar būt.
“Terminālis nav tikai piestātne, kuģis un cauruļvads, tas ir pēc dabas ir liels loģistikas uzdevums. Lai panāktu gāzes molekulas saņemšanu, vienlīdz nepieciešama programmatūra, iekārtas un uzticība – ne visas zināšanas un iespējas ir pieejamas vienā organizācijā,” klāstīja Infortar vadītājs, atzīstot, ka privātajiem uzņēmējiem un gāzes patērētājiem nav laika iesaistīties ilgstošās sarunās ar Elering.
“Faktiski mēs neesam prasījuši neko, kas neatbilstu Eiropas tiesību normām, un mēs nevaram pieņemt situāciju, kad zaudējumi paliek mums un gāzes bizness paliek kaimiņvalstij piederošai kompānijai,” viņš teica.
Abas privātās kompānijas turpināšot attīstīt Paldisku LNG termināļa projektu bez valsts līdzdalības un sagaida, ka līdz rudenim Elering nodrošinās tam nepieciešamo gāzesvada savienojumu un Igaunijas Konkurences padome nodrošinās brīva tirgus darbību bez valsts palīdzības radītiem kropļojumiem, kā to paredz Eiropas Savienības direktīvas un Igaunijas likumi.
Savukārt Igaunijas valsts elektrības un gāzes sistēmu operators Elering piektdien paziņoja, ka Alexela piedāvājums LNG termināļa izkraušanas piestātnes būvniecībai nav pieņemams nedz no tirgus organizācijas, nedz cenas aspekta.
Elering paziņojumā medijiem norādīja, ka ir izskatīti dažādi varianti LNG termināļa piestātnes būvniecībai un pārvaldībai, bet neviens no tiem nav bijis pieņemams kompānijai un atbilstošs Eiropas un Igaunijas likumiem. Alexela piedāvājumi neesot bijuši pieņemami cenas ziņā vai nav atbilduši atvērtā tirgus noteikumiem.
Igaunijas valsts kompānija norādīja, ka sākotnēji privātais partneris kā iespējamo piestātnes cenu nosaucis 20 miljonus eiro, bet pēc tam piedāvājis, ka Elering par piestātnes nomu samaksā visus būvniecībai nepieciešamos 40 miljonus eiro, bet piestātne tāpat paliek Alexela īpašumā.
Elering pauda apņēmību turpināt sarunas, jo mērķis ir līdz gada beigām Igaunijā izveidot iespējas saņemt LNG.
Domstarpības Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa tapšanas procesā, kas radušās starp privātajām kompānijām Alexela un Infortar un Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru Elering, ir normāla biznesa sastāvdaļa, aģentūrai LETA pauda enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Viņš skaidroja, ka nav pamata satraukumam saistībā ar šīm nesaskaņām starp kompānijām. “Tāds ir bizness, sarunām ir jābūt diezgan nežēlīgām – neviena puse negrib zaudēt. Tas, ka valdībām ir jāiegulda līdzekļi – par to, man personīgi, nav šaubu, ka bez tā nevarētu iztikt,” sacīja enerģētikas eksperts.
Vienlaikus Ozoliņš norādīja, ka gadījumā, ja projekts Paldiskos un Somijas pusē netiks realizēts, vai ja netiks atrasts ātrs risinājums zibenīgi realizējamam projektam Skultē, situācija Latvijas enerģētikas nozarē būtu ļoti slikta. Latvijā lielākais dabasgāzes patērētājs ir AS Latvenergo, kas dabasgāzi izmanto koģenerācijas stacijās. Lai gan Latvenergo ir iegādājies papildu jaudas caur Klaipēdas LNG termināli, enerģētikas eksperts norāda, ka tas uz kopējā fona ir tikai mazs ielāps.
“Katrā ziņā mums ar aizturētu elpu ir jāseko tam, kas notiek Igaunijā un Somijā. Es ar aizturētu elpu gaidu, kad arī Latvijas puse pieslēgsies, jo mums ir vienotais gāzes tirdzniecības apgabals. Mūsu gāzes tirgotājiem ar Igauniju ir īpašs līgums par gāzes tarifu un gāzes sistēmas izmantošanu,” sacīja Ozoliņš.
Viņš izcēla, ka īpaši sarunu gaitā vēlētos dzirdēt par aktīvāku iesaisti no AS Augstsprieguma tīkls pārstāvjiem kā AS Conexus Baltic Grid (Conexus) lielākā akcionāra un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.
Iepriekš vēstīts, ka aprīļa vidū Igaunijas LNG termināļa projektam Paldiskos, ko attīsta kompānija Alexela, pievienojās investīciju kompānija Infortar.
Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu Balticconnector, kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā – izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.
Elering vadītājs Tāvi Veskimegi tolaik pauda, ka LNG terminālis Paldiskos nav biznesa projekts un tā galvenais uzdevums būs nodrošināt gāzes piegādi patērētājiem, tādēļ šai procesā jāiesaistās ne tikai privātuzņēmējiem, bet arī sistēmu operatoriem.
Viņš klāstīja, ka Elering un Somijas operators Gasgrid Finland saņēmuši mandātu regazifikācijas iekārtas piegādei, bet jautājums par peldošā termināļa piestātni tiek apspriests ar Alexela un Infortar, lai noskaidrotu, vai piestātnes celtniecība iespējama līdz 1.novembrim. “Piestātni varam izbūvēt vienīgi tā, ka savienojumu ar to nodrošinās Elering, bet pats projekts piederēs uzņēmumam Alexela,” Veskimegi skaidroja Igaunijas sabiedriskā radio ziņu pārraidē.
Igaunijas valdība 7.aprīlī panāca principiālu vienošanos, ka valsts līdz gada beigām atteiksies no Krievijas dabasgāzes importa un šai nolūkā Paldisku ostas pilsētā valsts ziemeļrietumos tiks izveidotas LNG izkraušanas iespējas.
