Vides pieejamība ir norma, lai ikviens varētu piedalīties ikdienas dzīvē un brīvi pārvietoties. Tomēr pilsētvide var izrādīties izaicinājumiem pilna, un nereti gājēju ceļā ir ne mazums dažādu šķēršļu. Slīpas ietves, augstas apmales, pārāk stāvas nobrauktuves un citas izplatītas problēmas varētu arī nebūt, ja rūpīgāk iedziļinātos lietotāju vajadzībās.
Vides pieejamība ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai cilvēki ar invaliditāti spētu dzīvot patstāvīgi. Tā nav nekāda ekstra, bet pamatvajadzība, lai spētu tikt ārā no mājas, nokļūt no viena punkta uz otru, tostarp uz darbu, izglītības vai medicīnas iestādi un citviet, kā arī veikt citas mums ikdienā pašsaprotamas darbības. Apskatot uzbūvētos tiltus, ceļus un citas transportbūves, nereti gadās redzēt arī nepārdomātus risinājumus, kas vedina domāt par nepietiekamu izpratni. «Normatīvajos aktos nav precizēti daudzi aspekti par to, kā pareizāk nodrošināt vides pieejamību. Transportbūvju projektētājs fokusējas uz auto, bet pietiekami nepadomā par gājēju ērtībām. Netiek domāts arī par dažādiem praktiskiem aspektiem, kas izraisa situācijas, ka izmantotais risinājums ir nelietojams vai arī ar būtiskiem trūkumiem. Piemēram, pie pārvada paredz liftu, bet nepadomā par to, lai vējš nerausta durvis, vai varēs liftā ievietot velosipēdu,» saka invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.
Eksperts uzsver, ka vissvarīgākā ir sapratne par to, kā cilvēks pārvietojas un kādi aspekti jāņem vērā, lai tiktu radīts pēc iespējas universālāks risinājums, kas der plašam lietotāju lokam. «Universālais dizains ir lētāks un labāks nekā neefektīvi un specifiski risinājumi,» uzsver Jurģis Briedis, mudinot domāt plašāk.
Projektā Uz pieejamu nākotni! vairāku mēnešu garumā brīvprātīgie datēja informāciju par situāciju pilsētā un apkopoja pieejamos objektus vietnē mapeirons.eu. Apeirons ar brīvprātīgo atbalstu arī ikdienā turpina sekot vides pieejamībai un tīmekļvietnē apkopo pieejamās vietas, kurās var ērti un patstāvīgi iekļūt ikviens. Šiem jautājumiem gadu no gada tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, līdz ar to uzņēmēji, pasūtītāji, projektētāji un citi būvniecības jomas pārstāvji ir aicināti apzināties, kā tieši viņi var veicināt universālā dizaina izmantošanu un vides pieejamības situācijas uzlabošanu.
Brīvprātīgie vēroja un fiksēja gan labos piemērus, gan arī vietas, kur prasības nav ievērotas un būtu nepieciešams novērst trūkumus. «Iesaistoties projektā, es vēlējos paraudzīties uz pilsētu no cita skatpunkta, iegūt zināšanas un stiprināt izpratni par vides pieejamību kā topošais speciālists, kas perspektīvā rūpēsies par pilsētvidi. Tāpat vēlos mainīt – sākt ceļu, lai mainītu attieksmi un pieprasītu risinājumus, kas tiktu īstenoti tuvākajā laikā,» saka viens no projekta brīvprātīgajiem Daniēls Zeltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Reģionālās attīstības un pilsētekonomikas inženierijas students. Topošais speciālists atzīst, ka jau pirms dalības projektā ikdienā bija novērojis, ka Rīgas pilsētvidē pieejamība ir liels izaicinājums.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris decembra numurā (Nr.89).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
