Piektdien, 7. oktobrī, svinīgā ceremonijā Mežaparka Lielajā estrādē, Kokaru zālē, tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 laureāti. Galveno balvu saņēma atbalsta centrs Pērle Cēsīs (SIA ĒTER sadarbībā ar SIA Rīgers. Autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris, Juris Paegle).
Atbalsta centrs Pērle ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.
Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.
Tāpat Latvijas Arhitektūras gada balvas jeb fināla žūrijas balvas ieguva Daugavpils cietokšņa inženierarsenāla un pulvera noliktavas restaurācijas un infrastruktūras labiekārtošanas projekts (Autori: REM PRO, sadarbības partneris Konvents), kā arī brūzis Manufaktūra Rīgā (SAMPLING: Manten Devriendt, Liene Jākobsone).
Inženierarsenāls Daugavpilī ir milzīga būve ar kalta granīta kāpnēm, un tas aizņem veselu kvartālu. Atjaunošanas laikā vietām atstāta vecā skujiņā izliktā ķieģeļu grīda, rūpīgi atjaunots vestibils ar krusta velvēm. Senāk te laboja tehniku, un arī tagad pirmais stāvs atvēlēts mašīnām, kuras saglabājušas ne vien oriģinālo krāsu, bet spējušas atbraukt no Rēzeknes. Plašais pagalms ir vēl viena vieta kultūras dzīvei. Atjaunotais aparelis – slīpā uzbrauktuve – bijis sarežģīts uzdevums, taču daugavpilieši ar to eleganti tikuši galā.
Brūzis Manufaktūra atrodas vēsturiskā ražošanas ēkā Juglā, kas pielāgota alusdarītavas un bāra vajadzībām. Koncepcijas pamatā ir vēlme izcelt šīs necilās ēkas ilgo mūžu un vairākas pārbūves. Rezultāts estetizē dažādās būvniecības pieejas un paņēmienus, papildinot ar jaunu uzslāņojumu, kas atkal piemēro ēku citai funkcijai. Ēkas vizuālais tēls iecerēts kā ilgtspējas un atkārtotas izmantošanas manifestācija. Arī telpu dizains ietver gan jau lietotas, gan no teritorijā atrastiem materiāliem izgatavotas mēbeles.
Žūrijas īpašo atzinību ieguva projekts Ziedlejas – pirts un labsajūtas komplekss (Autori: Open arhitektūra un dizains un Ģirts Runis (Landshape)) Siguldas novada Krimuldas pagastā un Āgenskalna tirgus transformācija (Autori: Arhitektes Lienes Griezītes studija; Kārlis Vilkaušs, Jānis Pelsis, Roberts Koļcovs; Kalnciema iela).
Ziedleju idejiskā ass izriet no pirts kultūras un tās aktualitātes nemierīgā un urbānu izaicinājumu pilnā laikmetā. Labsajūtas komplekss tiek attīstīts kā vieta, kur atgūt mieru. Apvienojot mūsu zemes garīgās tradīcijas ar laikmetu iedvesmotām interpretācijām, ārzemju pieredzi, Ziedlejas parāda arī globalizācijas pozitīvās šķautnes. Katra sniedz atšķirīgu pieredzi vienlaikus vienotā arhitektoniskā stāstā. Te viesus gaida Stikla, Dūmu un Vilnas pirts, kā arī četras Stikla istabas.
Āgenskalna tirgus ir 19. gs. beigu būve Rīgā, kas saglabājusi savu raksturu līdz pat mūsdienām. Projekta ietvaros tika sakārtotas konstrukcijas un atgriezts telpām majestātiskums. Paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas, vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašām galerijām ir sākotnējās arhitektūras vērtības, kas runā pašas par sevi.
No pieteiktajiem 49 darbiem balvai tālāk tika virzīti 16 nominanti no dažādām Latvijas vietām. Tos vērtēja starptautiska žūrija: Tomass Randels-Peidžs (Thomas Randall Page), Kaja Pae (Kaja Pae), Vitauts Biekša (Vytautas Bieksa), Henrijs Glogau (Henry Glogau), kā arī Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 atlases žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite
Visus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2022 pieteiktos darbus, pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija, kurā darbojās arhitekte un žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite, arhitekts, arhitektu biroja Mailitis Architects vadītājs Austris Mailītis, arhitekts, biroja Didrihsons Arhitekti vadītājs un Kultūras ministrijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons, arhitekts, arhitektu biroja NRJA vadītājs Uldis Lukševics, arhitekte, autore, kuratore, Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunkta vadītāja Ieva Zībārte, būvinženieris, būvuzņēmuma Skonto Construction projektu vadītājs Jānis Kreicburgs un muzeja Žaņa Lipkes memoriāls direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.
