Energoefektīva un pašpietiekama – tik īsi raksturojama īpašumu attīstīšanas, būvniecības un pārvaldīšanas kompānijas Hagberg jaunuzceltā mācību centra ēka ar biroja telpām Mārupē.
Divstāvu mācību centra ēka ir loģisks turpinājums uzņēmuma Hagberg industriālā kompleksa attīstībā, kas aizsākts 2018.gadā ar inovāciju un servisa centru, kur izvietots uzņēmuma birojs, dienesta viesnīca un tehniskā servisa ēka. Mācību centra būvniecība pēc arhitekta Gunta Ziņģa projekta tika sākta 2021.gada beigās un ekspluatācijā nodota šī gada vasaras sākumā. Tā ir 1200 kvadrātmetru plaša ēka, kas būvēta pēc ilgtspējas principiem. Kā uzsver projekta attīstītāji – «paši būvējam, paši apsaimniekojam, nepatērējot liekus dabas resursus».
Lielākā priekšrocība ir augstā energoefektivitāte – tā ir praktiski nulles enerģijas patēriņa ēka – apkuri sniedz zemes siltumsūknis, savukārt drīzumā daļu patērētās elektroenerģijas nodrošinās uz jumta izvietotie saules paneļi. Ēkā ieviests arī daudz citu energoefektīvu un praktisku risinājumu, kas tās izmantošanu un apsaimniekošanu padara gan efektīvu, ekonomisku, gan patīkamu būves lietotājiem.
Ēkas pasūtītājs un galvenais būvdarbu veicējs ir pats pasūtītājs – SIA Hagberg. Kopējās investīciju izmaksas sasniedz apmēram divus miljonus eiro.
Krustenisks plānojums
Ēkas centrā jeb ātrijā ir apzaļumots iekšpagalms, ap kuru izvietoti visi četri ēkas funkcionālie bloki, plānā veidojot tīru krusta formu. Visas tehniskās telpas, ventilācijas telpas un evakuācijas kāpnes ir iznestas ārpus šīs formas. Ārtelpā ēkas stūros izvietoti visi četri priekšpagalmi – zaļās zonas ar terasi, soliņiem, velonovietnēm un evakuācijas kāpnēm.
Ēkai ir dzelzsbetona konstrukcija. Mācību centra interjeru veido arī nesošie dzelzsbetona elementi un sienu daļas. Sienas veidotas kā nišas telpām, iebūvējamām mēbelēm un inženierkomunikācijām, izvairoties no neracionālas papildu materiālu izmantošanas.
Arhitekts G.Ziņģis dzelzsbetona izvēli pamato ar apkārtējo vidi: «Šis rajons ir visnotaļ industriāls – apkārt slejas angāri, ražošanas ēkas, konteineri – vēlējāmies, lai ēka labāk integrējas vidē. Savukārt pats betons veido labu vienotu interjera fonu – virsmas nav krāsotas, tām veikta tikai pretputekļu apstrāde, un gan grīda, gan griesti un sienas ir praktiski vienā krāsā.» Interjerā daudz izmantots arī dabiskais koks, kas rada balansu un līdzsvaro betona radīto vēsuma sajūtu. Telpās esošo toņu gammu arhitekts dēvē par Baltijas piekrastes smilšu un meža toni.
Stiklotajām konstrukcijām izmantota trīs stiklu pakete ar selektīvo pārklājumu, kas iestiprināta alumīnija rāmī un maksimāli samazina uzkaršanu. Ātrijam izmantotas tērauda sijas un stiklojums alumīnija rāmī.
Pirmajā stāvā izveidotas gan atvērtā tipa darbavietas, gan ar stikla starpsienām nodalītas mācību klašu telpas. Šeit atrodas arī plaša konferenču telpa ar ietilpību līdz 80 cilvēkiem. Nākotnē konferenču telpu plānots papildināt ar salokāmu starpsienu, lai pēc vajadzības to varētu sadalīt uz pusēm.
Otrajā stāvā izvietotas biroja telpas. Jāpiebilst, ka visas telpas ir multifunkcionālas un pielāgojamas dažādām darbu vajadzībām. Arī mēbeles ir mobilas un pielāgojamas lietotāja vēlmei – te ir gan tradicionālie, gan augstie darba galdi, arī mīkstās mēbeles. Iekārtotas grupu un individuālā darba telpas, tostarp divas tā dēvētās klusuma kabīnes.
Mācību centra ēkā labi jūtams plašums, jo telpas ir atvērtas, griesti sasniedz 3,8 metru augstumu, arī logi ir trīs metrus augsti. Nav speciāli noslēptas inženiertehniskās komunikācijas – caurules un vadi veiksmīgi integrēti kopējā dizainā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris oktobra numurā (Nr.94).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.