Kārlis Veisbārdis, SIA “IIZI Brokers” būvniecības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prakses vadītājs
Pēdējo divu gadu laikā īpaši aktualizējies jautājums par būvniecības dalībnieku atbildības sadalījumu un spēkā esošo obligātās apdrošināšanas regulējumu. Jāatzīst, ka tagadējais regulējums nav pilnīgs, taču no prakses varam teikt, ka atbildīgi būvniecības ierosinātāji un ģenerāluzņēmēji paši brīvprātīgi rūpējas, lai apdrošināšanas aizsardzība būtu pilnīga un pietiekama, sedzot cietušajiem ne tikai tiešos zaudējumus, bet arī pakārtotus un izrietošus finansiālus zaudējumus, kā arī neaprobežojas tikai ar minimālo normatīvajos aktos noteikto limitu.
Apdrošināšana būvniecībā nav tikai civiltiesiskās atbildības apdrošināšana būvuzņēmējam (VCTA) un būvspeciālistiem (PCTA), proti, būvprojekta vadītājiem, projektētājiem, būvdarbu vadītājiem, būvuzraugiem un būvekspertīzes izpildītājiem. Lai nodrošinātu būvobjekta aizsardzību, būvniecības dalībnieki izvēlas iegādāties būvniecības visu risku apdrošināšanu (CAR), kravu apdrošināšanu, būvniecības garantijas, kas var būt gan banku, gan apdrošinātāju produkts.
Visbiežāk pienākums iegādāties apdrošināšanu caur projektēšanas vai būvniecības līgumiem uzlikts projektētāju un būvdarbu izpildītāju pleciem, lai gan tā ne vienmēr ir labākā izvēle. Pasūtītāji līgumos reti min, kādu apdrošināšanas aizsardzību viņi gaida, vien norāda, ka polisei jāatbilst valsts noteiktajiem normatīviem būvniecības apdrošināšanā. Tas nozīmē, ka ne visi pasūtītāji ir izglītoti risku vadībā vai nepievērš tam pienācīgu vērību, vai arī nav informēti, ko tad īsti sedz obligātā apdrošināšana. To bieži var vērot arī valsts un pašvaldību iepirkumos. Te gan ir jāuzteic AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas savās prasībās ir daudz konkrētāka par citiem publiskā sektora pasūtītājiem.
Vairāk apdrošināšanu būvniecībā uzziniet žurnālā Būvinženieris Nr. 74 2020.gada jūnijā.
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
