Vēl pirms ietekmes uz vidi izvērtējuma (IVI) procedūras sākšanas, pašvaldību pārziņā būs noteikt, vai projekta iecere atbilst vai neatbilst teritorijas plānojumam, skaidro Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), komentējot ieceri ierobežot pašvaldību tiesības pieņemt lēmumu par būvniecības iecerēm pēc IVI.
KEM pārstāve Baiba Jākobsone aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši iecerētājiem grozījumiem likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu paredzēts, ka gala lēmumu par IVN pieņems Enerģētikas un vides aģentūra, taču IVN process ietver arī citu institūciju un pašvaldību iesaisti, kuras loma ir būtiska.
Pirmajā solī – vēl pirms IVN procedūras sākšanas, pašvaldību pārziņā būs noteikt, vai projekta iecere atbilst vai neatbilst teritorijas plānojumam. Neatbilstības gadījumā pašvaldībai būs tālāk jāvērtē, vai pašvaldība plāno vai neplāno izstrādāt lokālplānojumu, skaidroja Jākobsone.
Viņa uzsver, ka pašvaldības autonomās tiesības ir lemt par savas teritorijas attīstības jautājumiem, tāpat konceptuāli izšķirties par teritorijas izmantošanas aspektiem ir pašvaldību pārziņā, kas ir darāms jau sākotnējā stadijā – teritorijas plānošanas procesā.
Tāpat, līdz ar normatīvā regulējuma pilnveidošanu, pašvaldībām tiks uzticēta arī nozīmīga loma sabiedrības informēšanā un konsultēšanā, sola KEM.
Kā vēstīts, KEM izstrādātie grozījumi likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu, kurus otrdien, 18. martā, konceptuāli atbalstījusi Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā tematiskā komiteja, paredz, ka gala lēmumu par dažādu būvniecības un attīstības ieceru atļaušanu vai neatļaušanu pēc to IVI turpmāk varētu pieņemt nevis pašvaldības, bet gan Enerģētikas un vides aģentūra, kas nepārstāv nevienas atsevišķas pašvaldības intereses.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, pašvaldības autonomās tiesības ir lemt par savas teritorijas attīstības jautājumiem, tāpat konceptuāli izšķirties par teritorijas izmantošanas aspektiem, taču tas ir darāms teritorijas plānošanas procesā, nevis IVI ietvaros, teikts Valsts kancelejas izplatītajā paziņojumā.
Patlaban likumā noteikts, ka “attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, vispusīgi izvērtējusi IVI ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli un ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu par IVI ziņojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu”.
Noprotams, ka turpmāk šo lēmumu pieņemšanu paredzēts uzticēt Enerģētikas un vides aģentūrai, kas līdz 1. februārim bija pazīstama ar nosaukumu Vides pārraudzības valsts birojs.
KEM virzītie grozījumi arī paredz precizēt ietekmes uz vidi sliekšņus. Vienlaikus KEM piedāvā virzīt papildu likumu grozījumus, standartizējot prasības un neprasot ietekmes uz vidi izvērtējumu tik plašam būvniecības ieceru lokam, lai neradītu papildu administratīvo slogu tām iecerēm, kur nav prognozēta šāda ietekme, kā arī plānots definēt jēdziena – būtiska ietekme uz vidi – saturu.
