Pašvaldības saņems valsts atbalstu viedo pilsētvides tehnoloģiju projektiem

0
92
Attēls ilustratīvs

Pašvaldībām un to iestādēm, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrībām būs iespēja saņemt valsts atbalstu, lai īstenotu viedo pilsētvides tehnoloģiju projektus. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos atbalsta programmas grozījumus otrdien, 16. jūlijā, atbalstīja Ministru kabinets (MK). Ar šiem grozījumiem tiks īstenota konkursa 2. kārta viedo pilsētvides tehnoloģiju projektu īstenošanai, ziņo KEM pārstāvji.

Projektu konkursa pirmā atlases kārta noslēdzās 2018. gadā, kopā īstenojot 15 dažādus projektus visā Latvijā ar kopējo atbalsta summu 5,9 milj. eiro. Projekti īstenoti Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Ludzā, Līvānos, Lielvārdē, Ogrē, Liepājā, Valkā, Valmierā, Rēzeknē un citviet.

Projektu konkursa otrās kārtas ietvaros varēs pieteikties pašvaldības un to iestādes, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Kopējais finansējums projektu īstenošanai būs 6 milj. eiro. Otrās kārtas ietvaros tiks atbalstīta atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegāde – saules paneļi, saules kolektori, vēja ģeneratori, siltumsūkņi un šo iekārtu kombinēti risinājumi, kā arī tehnoloģijas, kas veicina energoefektivitāti.

Atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādei būs pieejami 2 milj. EUR, viena projekta īstenošanai minimālais atbalsts būs 30 tūkst. EUR, bet maksimālais – 300 tūkst. EUR. Savukārt tehnoloģijām, kas veicina energoefektivitāti, pieejamais finansējums būs 4 mij. EUR, viena projekta īstenošanai minimālais atbalsts būs 30 tūkst. EUR, bet maksimālais pieļaujamais atbalsts – 1,5 milj. EUR.

Atbilstoši projektu konkursa nosacījumiem iecerētos projektus būs jārealizē divu gadu laikā, kopš projekta līguma spēkā stāšanās.

Otrā konkursa kārta tiks izsludināta 10 dienu laikā pēc grozījumu publicēšanas Latvijas Vēstnesī. Pieteikšanās otrajai kārtai būs atvērta 40 darba dienas, kopš konkursa izsludināšanas. Aktuālā informāciju par konkursa izsludināšanu būs pieejama Vides investīciju fonda tīmekļvietnē (www.ekii.lv).

Enerģētika ir otrs lielākais siltumnīcefektu gāzu emisiju avots, kas rada 27% siltumnīcefekta gāzu emisiju, liecina 2022. gada dati.