Pēdējo piecu gadu laikā tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļai (36,1%) mājokļu veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi – uzlabota siltumizolācija, logi vai apkures sistēma, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.
Energoresursu cenu kāpuma dēļ mājokļu energoefektivitātes jautājums joprojām ir ļoti svarīgs. Kopš 2019. gada pašu mājsaimniecību novērtējumā tikai 36,1% mājokļu veikti dažāda veida energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. 20,5% mājokļu tika veikts viens, 9% – divi, bet 6,6% mājokļu – trīs vai vairāk energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
No reģioniem visaktīvāk mājokļu energoefektivitāti uzlabo Kurzemē – tur pēdējo piecu gadu laikā 41,9% mājokļu tika veikti dažāda veida ēku siltumizolācijas, logu vai apkures renovācijas darbi, vismazāk – Rīgā (34%) un Latgalē (35%).
Izvēli veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus bieži ietekmē iedzīvotāju finansiālā situācija, tomēr atšķirība starp trūcīgajām un turīgajām mājsaimniecībām nav liela. 32,7% trūcīgāko mājsaimniecību norādīja, ka viņu mājoklī pēdējo piecu gadu laikā ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Starp turīgākajām mājsaimniecībām jebkāda veida energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi tika veikti vien nedaudz vairāk – 36,2% mājokļu. Visvairāk – 38,2% mājsaimniecību renovējušas mājokli vidēju ienākumu grupā esošie.
Iegūto energoefektivitātes rādītāju datu avots ir CSP 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstoši mājsaimniecībām. Aptaujā tika iekļauts jautājumu loks par mājokļu energoefektivitāti, kur respondentiem vajadzēja raksturot savas mājsaimniecības situāciju (mājokļu energoefektivitāti, apkures sistēmas enerģijas avotu u.c.) pēdējo piecu gadu laikā.
