Pērnā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, inženierbūvniecības apjoms pieauga par 6,4%, kamēr ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjoms samazinājās attiecīgi par 24,8% un 3,2%, liecina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta apkopotie dati.
Aplūkojot 2024. gadu kopumā, būvniecības aktivitātes saruka par 4,3% salīdzinājumā ar 2023. gadu. Nozares līmenī to noteica būtisks aktivitātes kritums ēku būvniecībā, kuru vēl aizvien ietekmē samērā augstās kreditēšanas likmes. Analizējot būvniecības pamatgrupas, 2024. gadā var redzēt dažādas attīstības tendences.
Inženierbūvniecības produkcijas apjoma pieauguma temps 2024. gadā bija straujākais, būvniecības pamatgrupas aktivitātēm palielinoties par 8,4%. Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecības aktivitātes pieaugums bija lielāks kā aktivitātes mazināšanās pārējos segmentos.
Specializēto būvdarbu produkcijas apjoms 2024. gadā saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugums bija 0,8%. Pieaugums bija gandrīz visos pamatgrupas segmentos, izņemot elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citu līdzīgu darbību segmentu.
Ēku būvniecības apjoms 2024. gadā saruka par 19,7%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. To vairāk ietekmēja dzīvojamo māju, īpaši divu un vairāku dzīvokļu māju, būvniecības apjomu sarukums, nedzīvojamo māju segmentam samazinoties lēnāk.
2024. gadā izsniegtas 4187 būvatļaujas, kas bija par 1,2% mazāk kā 2023. gadā. Būvatļaujās paredzamās platība turpretim bija lielāka kā gadu iepriekš, pieaugums – 11,7%. Lielākais pieaugums ir rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kā arī divu vai vairāku dzīvokļu mājām.
Tiek prognozēts, ka, paturot prātā būvniecībā un ekonomikā esošos izaicinājumus, nozares attīstības iespējas varētu stabilizēties 2025. gadā.
